Viņš norādīja, ka lielo uzņēmumu dalība ir vitāli svarīga, jo tieši tie sūdzas par darbaspēka trūkumu.
Austers uzsvēra, ka darbaspēka atgriešana ir svarīga arī Latvijas ekonomikas attīstības kontekstā. Pastāvot darba roku trūkumam, ekonomika turpinās stagnēt; tāpēc, ja Latvijas vēlēsies kļūt turīgāka, tai būs jāatgūst emigranti vai arī jāatver durvis imigrantiem, pret kuriem Latvijas sabiedrība nav vēlīga.
Jau ziņots, ka Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātais Reemigrācijas atbalsta pasākumu plāns paredzēja astoņus darbības virzienus, kā mudināt Latvijas valstspiederīgos atgriezies Latvijā, tajā skaitā izveidot vienu vietu, kur visi atgriezties gribētāji varētu saņemt vajadzīgo informāciju, veicināt sadarbību ar diasporu, kā arī palīdzēt ar latviešu valodas apguvi.
Vairāki reemigrācijas pasākumi naudas trūkuma dēļ tā arī nav paveikti. Piemēram, nav paplašināts cilvēku loks, uz kuru attiektos repatriācijas likums. Tāpat nav izveidota viena fiziska vieta, kur cilvēks var iegūt visu informācijas par atgriešanos Latvijā. Tā vietā ir vairākas mājaslapas.
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē trešdien, 9.martā, EM uzdots veikt aprēķinus par to, cik Latvijai izmaksā atgriezt vienu cilvēku Latvijā, ieskaitot bezdarbnieka statusu un pabalstus, kā arī kāds Latvijai ir ekonomiskais pienesums no reemigrantu atgriešanas.
