Pēc viņa teiktā, viens no būtiskākajiem iemesliem, kāpēc Latvijā līdzīgi kā citās Centrālās un Austrumeiropas valstīs "nebūs eiroskepticisma", ir tas, ka iedzīvotāju uzticības līmenis ES iestādēm ir daudz lielāks nekā pašmāju iestādēm un politiķiem.
"Tas nozīmē to, ka nevienai politiskajai partijai Latvijā šobrīd nav iespēju izspēlēt eiroskepticisma kārti, tāpēc ka partijas pašas Latvijā ir šausmīgi nepopulāras," teica Austers.
Pēc viņa teiktā, iedzīvotāji Latvijā nav pret ES noskaņoti, drīzāk – piesardzīgi. To parādīja arī 2003. gadā notikušais referendums par Latvijas dalību ES – to atbalstīja vien 67% vēlētāju. Ar to pietika, lai pabeigtu iestāšanās ES procesu, tomēr tas bija viens no zemākajiem atbalsta līmeņiem.
"Tas vienkārši liecina par to, ka sabiedrībai, ņemot vērā smago vēsturisko pieredzi, grūti uzticēties svešām varām.
Savā ziņā arī Brisele joprojām tiek uztverta kā sveša vara, un tāpēc mēs vairāk izjūtam tādu piesardzību, ko varētu arī dēvēt par eiroreālismu," teica Austers.
Pētnieks atzina, ka Latvijas iedzīvotāju attieksme attiecībā pret valsts dalību ES ir mainījusies atkarībā no notikumiem. Piemēram, krīzes laikā, kad ES institūcijas Latvijai sniedza ievērojamu finansiālu palīdzību, iedzīvotāju uzticības līmenis ievērojami samazinājās – dalību ES pozitīvi vērtēja 23% iedzīvotāju.
Savukārt 2015. gada pirmajā pusē, kad Latvija bija ES Padomes prezidējošā valsts, uzticamības līmenis valsts dalībai blokā bija samērā augsts un tuvojās 60% robežai.
"Tā kā tas lielā mērā ir atkarīgs no notikumiem, kā sabiedrība ir uztvērusi Eiropas Savienības lomu vienā vai otrā situācijā."
Pētnieks lēsa, ka arī nākotnē atbalsts dalībai ES Latvijā īpaši nemainīsies. Tiesa, saistībā ar eiroskepticisma pieaugumu tā sauktajās vecajās ES dalībvalstīs iespējams tā sauktais eiroskepticisma imports.
"Tātad arī mums veidojas līdzīgi noskaņoti sabiedriskā viedokļa veidotāji, kuri, atsaucoties uz autoritātēm, piemēram, Nīderlandē vai Lielbritānijā, mēģina arī šeit pastiprināt šo eiroskepticisko diskursu," teica Austers.
Taču, ņemot vērā, ka uzticības līmenis Latvijas politiskajām partijām, valdībai un Saeimai ir zems, salīdzinot ar uzticības līmeni ES institūcijām, eiroskepticisma pieaugums Latvijā tuvākajā nākotnē ir maz ticams, piebilda pētnieks.
