Gulbis paredzēja, ka pēc RTR kanāla aizliegšanas no Krievijas var sagaidīt gana asu reakciju, asus nosodījumus Krievijas oficiālajos medijos un apgalvojumus, ka Latvijā kārtējo reizi ierobežota vārda un mediju brīvība.
Taču viņš uzsvēra, ka ir jāsaprot - viena valsts informācijas kara apstākļos izmanto otrās valsts demokrātijas institūtus un mediju brīvību savās interesēs.
„RTR ir kanāls, kurā ir milzīga dezinformācijas plūsma, naida runa, šī kanāla saturs ir lielisks piemērs, kā attīstīt kara propagandu, un tas tiešā veidā iespaido arī mūsu informācijas telpu, kas jau tā ir sašķelta,” norādīja pētnieks.
Arī žurnālists Igors Vatoļins raidījumam „Pēcpusdiena” atzina, ka RTR „atbilst Gebelsa propagandas klišejām, un pamats lēmumam bija”. Taču viņam kā patērētājam būtu svarīgi dzirdēt tās balsis, „saprast, kas tiek ielikts Krievijas iedzīvotāju prātos, un ne tikai Krievijas, jo mūsdienās nevar ierobežot propagandas iespējas, jo ir arī internets, satelīts”.
„Es nezinu, ko mūsdienās var ierobežot, cilvēki, kuri vēlas [skatīties šo kanālu], to atradīs, pārēji nesapratīs, kas ielikts galvā Krievijas iedzīvotājiem,” secināja Vatoļins.
Jau ziņots, ka pirmdien stājas spēkā aizliegums uz trīs mēnešiem Latvijā retranslēt kanālu „RTR Rossija”. Vairākos „Rossija RTR" ziņu un citos raidījumos no 2. līdz 17.martam NEPLP konstatēja, ka notikumi atspoguļoti ļoti tendenciozi un tiek interpretēti atbilstoši Krievijas Federācijas ārpolitikas pamatnostādnēm, attaisnojot pret suverēnu valsti vērstu militāru agresiju, kuru ir nosodījušas lielākā daļa pasaules demokrātisko valstu. Ziņu sižetos dominē viedoklis, ka pretēji starptautisko tiesību normām Krievijas Federācijas prezidentam ir visas tiesības ievest Ukrainā karaspēku, lai aizsargātu krievvalodīgos iedzīvotājus.
Savukārt Drošības policija uzskata, ka programma "Rossija RTR" vienlaikus ar citiem Krievijas Federācijas kontrolētajiem televīzijas kanāliem izplata tendenciozu informāciju, kura negatīvi ietekmē Latvijas nacionālās drošības intereses.