Rīta intervija

Latvijas Bankas ekonomists Uldis Rutkaste par Latvijas IKP izaugsmi, ekonomikas attīstību

Rīta intervija

BKUS bērnu psihiatrs Ņikita Bezborodovs par pārkāpumiem "Ainažos", sistēmas bērniem

Pētnieks Mārtiņš Kaprāns par starptautisko notikumu atainojumu Latvijas interneta portālos

Pētnieks: Pasaules notikumi Latvijas ziņu portālos latviski un krieviski nav pretnostatīti

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Pētot starptautisko notikumu atspoguļojumus Latvijas ziņu portālos, kas darbojas gan latviešu, gan krievu valodā, secināts, ka tajos nevar ieraudzīt vēstījumu pretnostatījumus. Krievu valodā gan biežāk tiek mainīti virsraksti un izmantots plašāks avotu spektrs, intervijā Latvijas Radio pastāstīja pētnieks Mārtiņš Kaprāns.

Austrumeiropas politikas pētījumu centrā tapusi grāmata

. Tajā apskatīts, kā Latvijas interneta ziņu portāli veido priekšstatus par starptautiskajiem notikumiem, un analizēts, kā atšķiras šo notikumu un procesu atainošana Latvijas interneta medijos latviešu un krievu valodā.

Kaprāns atklāja, ka

Lielākajos ziņu portālos Latvijā nevar ieraudzīt pretnostatījumu, kas ļautu runāt par dalītu informatīvo telpu.

Tas secināts, raugoties uz ziņām dažādos griezumos. “Kaut vai starptautiskās ziņas – sākot ar to, kādi avoti tiek izmantoti šo ziņu veidošanā, cik aktuāls ir viens vai otrs starptautiskais notikums, cik daudz par to tiek stāstīts kvantitatīvi,” pastāstīja pētnieks.

Izejot cauri avotiem un, piemēram, arī virsrakstos izmantotajiem vārdiem, redzams “diezgan daudz paralēlisma”.

Taču esot arī atšķirības. Piemēram, portālos latviešu valodā avoti esot vienveidīgi un bieži tiek izmantotas ziņu aģentūras LETA, retāk BNS iztulkotās ārzemju ziņas. Savukārt portālos krievu valodā redzama dažādu, tajā skaitā prokremlisko mediju minēšana.

“Nesaku, ka tas ir labāk vai sliktāk, bet dažādība un daudzveidība ir daudz izteiktāka krievvalodīgajos [portālos],” norādīja Kaprāns.

Viņš gan piebilda, ka tajos bieži tiek ignorētas pasaules lielās ziņu aģentūras.

Tāpat portālos krievu valodā biežāk redzams, ka tulkotajām ziņām ir mainīti virsraksti. “No vienas puses, tas ir ļoti labi – es varbūt uztaisīšu labāku, saistošāku [virsrakstu]. Bet bieži vien šī iejaukšanās ir acīmredzami ideoloģiski motivēta ar vārdiem, perspektīvu maiņu,” stāstīja Kaprāns.

Pētnieks gan nesteidza to dēvēt par propagandu, jo tad būtu jāpierāda, ka tas tiek darīts metodiski un ar nolūku. Viņaprāt, šāda prakse drīzāk saistāma ar “sekošanu iemītām taciņām”. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka,

pat ar izmainīto virsrakstu pamatteksts pārsvarā netiek mainīts no oriģinālās ziņas.

Analizējot ziņas par NATO samitu Varšavā un Rietumu sankcijas pret Krievijas amatpersonām, Kaprānu pārsteidzis tas, ka 70-80% gadījumu citētie eksperti un amatpersonas pārklājas ziņu portālos latviešu un krievu valodā. Krieviski gan biežāk manāmi eksperti no Krievijas, bet latviski – no rietumvalstīm.

Pētījumu lauks bija sešas interneta vietnes – divi populārākie – “Delfi” un “TVvnet” versijas latviešu valodā un krievu valodā, kā arī “Latvijas Avīzes” interneta vietne un krieviski rakstošie vesti.lv

Pētījumā salīdzināts, kā minētajos medijos atspoguļoti tādi notikumi kā Krimas aneksija, lidmašīnas MH17 notriekšana, Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības un Varšavas samits, kā arī vairākas ilgstošas starptautisko notikumu epizodes – rietumu sankcijas pret Krieviju, bēgļu krīze Eiropā, Krievijas iesaiste Sīrijas konfliktā un Krievijas sportistu dopinga skandāls, un lielākoties atšķirības nebija būtiskas.  

Latvijas universitātes pētniece Ilze Šulmane gan uzsver – salīdzinot satura atšķirības, piemēram, televīzijā un presē, rezultāti būtu citi.

“No interneta medijiem, kuri lielā mērā balsta savu informāciju uz aģentūrām, mēs arī nevarējām sagaidīt nekādas ļoti lielas atšķirības, tāpēc tās atvieglotās nopūtas, ka jā, mums tās telpas tuvinās, tas bija sagaidāms vienkārši mūsu pētnieciskā objekta dēļ,” sacīja Šulmane.

Pētnieki arī norāda – izlasot komentārus pie analizētajām publikācijām, secināms, ka auditorija arī vienādi formulētas ziņas uztver atšķirīgi.  

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti