Pētnieks norādīja, ka, ja nemainīsies Krievijas uzstādījumi, tad jaunas karadarbības uzsākšana un esošās turpināšana drīzāk esot laika un iespēju jautājums. "Kremlis sarunām var pieiet drīzāk kā kaujas, nevis kara beigām un mēģināt sev iegūt atelpu un pārgrupēties," norādīja Balodis.

Viņš aicināja atcerēties, ka Ukrainas teritorija ir kara nopostīta un, pat ja vienošanās par karadarbības pārtraukšanu tiek panākta, Ukrainai būtu nepieciešams ļoti daudz laika un resursu, lai valstī dzīve varētu pamazām atgriezties normālā gultnē.

Balodis izteica bažas, ka Krievija sarunu laiku varētu izmantot, lai pārgrupētu savus militāros spēkus. "Es baidos, ka šobrīd realitāte ir tāda, ka militārā aktivitāte ir saistīta ar sarunu procesu, tāpēc arī nosacīta karadarbības apturēšana Kijivas tuvumā ir iespējama," sacīja pētnieks.

Viņš uzsvēra, ka, lai arī Krievijas militārie spēki ir sākuši virzību tālāk no Kijivas, militārās aktivitātes samazināšanās nemazinot apšaudes iespējas citos reģionos. "Novērojama Krievijas pārgrupēšanās Donbasa virzienā. Spiediena noņemšana no Kijivas atspoguļojas citos virzienos, piemēram, Ukrainas austrumos," piebilda Balodis.

Pētnieks atzīmēja, ka arī pašlaik Krievijas īstenotā taktika nozīmē mēģinājumu pašai pielāgoties esošajiem apstākļiem, nevis panākt ilgtermiņa konflikta risinājumu. Tāpat Balodis norādīja, ka jebkāda rīcība sarunu gaitā esot neizbēgami saistīta ar panākumiem karalaukā.

KONTEKSTS:

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievija cerēja dažu dienu laikā ieņemt Kijivu un citas lielākās Ukrainas pilsētas, taču Ukrainas bruņotie spēki izrādīja sīvu pretošanos okupantiem un Krievijai nav izdevies sasniegt savus mērķus. Krievijas okupācijas spēki turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas, izraisot arvien lielākus upurus civiliedzīvotāju vidū.

Ukrainu kopš karadarbības sākuma pametuši jau vairāk nekā 3,8 miljoni bēgļu.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.