Pēc viņa teiktā, likumā par pašvaldībām ir noteikts, ka Latvijas pašvaldības vai to organizācijas, piemēram, Latvijas Pašvaldību savienība, var veidot ārējās attiecības un sadarboties ar partneriem vai partneru organizācijām citās valstīs.
Izpētot pašvaldību darbu laikā no 2009. līdz 2017. gadam, Austrumeiropas politikas pētījumu centrs secinājis, ka vietvaras ārējas sadarbības attīstības ziņā ir iedalāmas trīs grupās.
Pirmajā grupā ir republikas nozīmes pilsētas, kam ir salīdzinoši lielāki resursi un kas, piemēram, var atļauties uzturēt par ārējiem sakariem atbildīgas nodaļas.
Otrajā grupā ir lielie novadi, tostarp Pierīgas novadi, kur ir lielāks iedzīvotāju skaits vai augstāka ekonomiskā aktivitāte un kur līdz ar to lielāki nodokļu ieņēmumi – arī tām pietiek resursu ieguldījumiem ārējā sadarbībā.
Savukārt trešajā grupā ir mazās pašvaldības, kur ir mazāk nekā 3000 iedzīvotāju un kas vispār neiesaistās ārējās sadarbības projektos vai kas "pieslienas" kādam lielākam Latvijas partnerim, tādējādi cenšoties projektus īstenot kopīgiem spēkiem. "Tāpēc, ka tām iekšēji nav šo resursu," teica Cepurītis.
Viņš atzina, ka pašvaldību iesaiste ārpolitikā var radīt izaicinājumus, piemēram, nacionāla līmeņa institūcijām kā Ārlietu ministrijai, kas nosaka valsts ārpolitikas virzienu. "Taču tas, ka pašvaldības aktīvāk iesaistās [ārpolitikā], ir tas, kas notiek visās pasaules valstīs. Es domāju, ka arī Latvijas institūcijām nāksies ar to samierināties, un izskatās, ka tās arī ir samierinājušās," teica pētnieks.
Problēma rodas tad, kad pašvaldība īsteno darbības, kas ir pretējas valsts kopējam ārpolitikas kursam.
Izpētot laiku no 2009. līdz 2017. gadam, šajā ziņā redzamākais ir Rīgas pašvaldības "savdabīgais kurss", attīstot sadarbību Krievijā, atzina Cepurītis, vienlaikus atzīstot, ka "Rīgas gadījums ir publiski redzamākais".
"Vēl, protams, varam skatīties uz Rēzeknes, zināmā mērā arī Daugavpils piemēriem. Vēl ir Jelgavas piemērs Krievijas investīciju dēļ Jelgavā. Bet šo pašvaldību vadības arī līdz šim nav bijušas tik aktīvas un publiski izteikušās pret kopīgo ārpolitikas kursu," teica pētnieks.
Viņš gan atzina, ka atsevišķās pašvaldībās, tostarp Daugavpilī un Rēzeknē, daudz vairāk redzamas "Krievijas aktivitātes". Pastāv risks, ka Latvijas pašvaldības iesaista Krievijas "tautiešu politikas" realizēšanā, un šim aspektam būtu nepieciešams pievērst lielāku vērību.
Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētījums "Latvijas reģioni un valsts ārpolitika: Krievijas faktora izpēte" tiks prezentēts ceturtdien, 21. decembrī. Pētījumā analizēta Latvijas reģionu – novadu un pilsētu pašvaldību - īstenotā sadarbība ar citu valstu pašvaldībām un pilsētām. Sevišķa uzmanība pievērsta Latvijas pašvaldību attiecībām ar Krieviju.
