Pētnieks: Krievijas mediji Latvijas krievvalodīgajos kultivē opozicionāra apziņu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Krievijas plašsaziņas līdzekļi Latvijas krievvalodīgajos kultivē opozicionāru diasporiskuma apziņu. Tāds ir viens no Austrumeiropas politikas pētījumu centra jaunā pētījuma „Krievijas publiskā diplomātija Latvijā: mediji un nevalstiskais sektors” secinājumiem.

Viens no pētniekiem, LU Filozofijas un socioloģijas institūta pārstāvis, Mārtiņš Kaprāns norādīja, ka krievvalodīgā kopiena Latvijā ir kā patstāvīga un no visas Latvijas tautas izolēta kopiena.

Austrumeiropas politikas pētījumu centra izpilddirektors Andis Kudors norāda, ka šāda nostāja šķeļ, nevis vieno, un ir kaitīga Latvijas valstij. Praktiski Krievijas tautiešu politika no atbalsta identitātes saglabāšanā pārvēršas politiskajās prasībās. Tas var izraisīt strīdus un konfrontācijas un, kā bija Krimas gadījumā, Krievija krievu aizstāvību minēja kā intervences pamatojumu.

Tikmēr politologs Artūrs Kvesko atzīmēja, ka Latvijai jāsakārto Krievijas tautiešu nevalstisko organizāciju sektors. Tās mēdz nenorādīt finanšu avotus, darbojas nereģistrēti un Latvijas valstij vairāk ir jākomunicē ar krievvalodīgo organizācijām un tās jāizvērtē.

Krievija caur savām publiskās diplomātijas aktivitātēm Latvijā nemeklē draugus, bet gan nodarbojas ar sabiedrības šķelšanu, ārvalstīs mītošos tautiešus izmantojot kā instrumentu savu interešu sasniegšanai, secināts jaunākajā Austrumeiropas politikas pētījumu centra zinātniskajā publikācijā, kurā analizēta Krievijas atbalstītā nevalstiskā sektora un mediju ietekme uz Latvijas politikas procesiem.

Pētījuma autori secinājuši, ka atšķirībā no citām valstīm, Krievija šeit nemēģina uzlabot tēlu, meklējot sev draugus, popularizējot savas vērtības, vai  uzrunājot plašu sabiedrību. Tā vietā ir vērojami centieni uzrunāt tikai krievvalodīgos vēlētājus, iedvesmojot to veidotās nevalstiskās organizācijas izvirzīt prasības Latvijas valdībai, piemēram par pilsonības vai valodas politiku. 

 „Jāņem vērā, ka ne tikai militārie draudi ir draudi. Ir arī politiskie draudi. Ja identitātes veidošanā kāda no valstīm mēģina  mums kavēt nacionālās identitātes veidošanu, tad arī tas ir apdraudējums,” pauž Kudors.

Pētījumā arī secināts, ka kopš notikumiem Ukrainā mainījies uzskats par krievu pasauli. Ja agrāk to saprata kā maigās varas izpausmi, tad tagad tā ir kā iegansts militārai agresijai. Baltijas valstis atrodas uz informatīvās ietekmes frontes līnijas, un tās mazināšanai lieti noderētu gan finansiāls, gan materiāls Rietumu atbalsts.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti