Hanovs, runājot par Krievijas iebrukumu Ukrainā un to, kā jūtas krievu tautības cilvēki, atzina: "Domāju, ka daudziem krievvalodīgajiem visā pasaulē ir grūti saprast, kā ļaunums un diktatūra runā krievu valodā. Mums no skolas, no ģimenēm pieradināja, ka krievu kultūra ir progresīvas kultūras iemiesojums, uzvara pār nacismu, bet tagad nacisms runā krievu valodā."

Pētnieks arī minēja, ka daudzi krievi piedzīvo emocionālo krīzi, redzot, ka krievu kultūra nes ļaunumu pasaulei. Pēc pētnieka domām, šis ir brīdis, kad sākt diskusiju, kā krievvalodīgie var atbalstīt demokrātijas procesus šeit pat Latvijā.

Viņš arī pauda – lai arī Latvijas sabiedrība savā iekšējā kultūrtelpā bijusi sašķelta gadu desmitiem un pierādījums tam ir etniska balsošana, etnisks saturs medijos, tomēr Ukrainas jautājumos esam vienoti.

"Kad mēs atgriezīsimies politiskajā ikdienā, mēs redzēsim, ka politiskās partijas nav gatavas attīstīt politisko gribu vienotai sabiedrībai,"

viņš atzina.

Savukārt SKDS Sociālo un politisko pētījumu nodaļas vadītāja Ieva Strode pauda, ka daudzi krievvalodīgie patlaban ir apjukumā, jo viņiem ir pievērsta uzmanība un viņi nezina, kā rīkoties.

Vienlaikus viņa minēja, ka lielākajai daļai latvisko partiju stāsts par Ukrainu nav diskusiju jautājums – visi var būt vienoti un pat sacensties, kurš vairāk aizstāv Ukrainu. Savukārt “Saskaņai” lēmums par atbalstu varētu nebūt viegls, jo viņi paši nezina, kāds ir viņu elektorāts.