Šodienas jautājums

«Šodienas jautājums»: Kāpēc Putinam nesekmējas kā plānots; vai pamats cerībām uz Ukrainas sekmēm turpmāk?

Šodienas jautājums

Šodienas jautājums: Sabiedrības saliedētība un kā runāt ar kara atbalstītājiem?

Šodienas jautājums: Sabiedrības saliedētība un kā runāt ar kara atbalstītājiem? (ar surdotulkojumu)

Pētnieks: Daudzi krievi piedzīvo emocionālo krīzi saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā

Domāju, ka tas bija jādara sen, – Latvijā ir jābūt stabilai politiskai gribai, veidojot politisku nāciju. Tas, kas tagad notiek Ukrainā, ir politiskās nācijas triumfs, kad ebreju tautības prezidents apvieno dažādas kopienas un reliģijas. Tā Latvijas Televīzijas raidījumā "Šodienas jautājums" sacīja Rīgas Stradiņa universitātes profesors, kultūrpētnieks Deniss Hanovs, kurš atzina – daudzi krievi patlaban, Krievijai iebrūkot Ukrainā, piedzīvo emocionālo krīzi, jo "ļaunums runā krievu valodā".

Hanovs, runājot par Krievijas iebrukumu Ukrainā un to, kā jūtas krievu tautības cilvēki, atzina: "Domāju, ka daudziem krievvalodīgajiem visā pasaulē ir grūti saprast, kā ļaunums un diktatūra runā krievu valodā. Mums no skolas, no ģimenēm pieradināja, ka krievu kultūra ir progresīvas kultūras iemiesojums, uzvara pār nacismu, bet tagad nacisms runā krievu valodā."

Pētnieks arī minēja, ka daudzi krievi piedzīvo emocionālo krīzi, redzot, ka krievu kultūra nes ļaunumu pasaulei. Pēc pētnieka domām, šis ir brīdis, kad sākt diskusiju, kā krievvalodīgie var atbalstīt demokrātijas procesus šeit pat Latvijā.

Viņš arī pauda – lai arī Latvijas sabiedrība savā iekšējā kultūrtelpā bijusi sašķelta gadu desmitiem un pierādījums tam ir etniska balsošana, etnisks saturs medijos, tomēr Ukrainas jautājumos esam vienoti.

"Kad mēs atgriezīsimies politiskajā ikdienā, mēs redzēsim, ka politiskās partijas nav gatavas attīstīt politisko gribu vienotai sabiedrībai,"

viņš atzina.

Savukārt SKDS Sociālo un politisko pētījumu nodaļas vadītāja Ieva Strode pauda, ka daudzi krievvalodīgie patlaban ir apjukumā, jo viņiem ir pievērsta uzmanība un viņi nezina, kā rīkoties.

Vienlaikus viņa minēja, ka lielākajai daļai latvisko partiju stāsts par Ukrainu nav diskusiju jautājums – visi var būt vienoti un pat sacensties, kurš vairāk aizstāv Ukrainu. Savukārt “Saskaņai” lēmums par atbalstu varētu nebūt viegls, jo viņi paši nezina, kāds ir viņu elektorāts.

KONTEKSTS:

Krievijas prezidents Vladimirs Putins 21. februārī atzina Doneckas un Luhanskas "tautas republiku" neatkarību no Ukrainas. Putins piedraudēja Ukrainai, pieprasot, lai Ukraina nekavējoties pārtrauc karadarbību pret separātistiem, "pretējā gadījumā visa atbildība par iespējamo asinsizliešanas turpināšanu pilnībā būs uz Ukrainā valdošā režīma sirdsapziņas".

Taču 24. februārī Putins paziņoja, ka Krievija ir sākusi "militāru operāciju" Ukrainā, un aicināja Ukrainas armiju "nolikt ieročus". Krievijas sāktais karš Ukrainā notiek jau vairāk nekā nedēļu, un tiek ziņots, ka Krievija arvien nežēlīgāk bombardē Ukrainas pilsētas.

Krievijas uzbrukums Ukrainai izraisījis vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt