Kaut arī kopš bijušās Padomju Savienības VDK likvidēšanas Latvijā ir pagājis jau ceturtdaļgadsimts, drūmā mantojuma zinātniska izpēte vēl ir tikai sākuma posmā. To atzīst pētnieki no Baltijas valstīm, Ukrainas, Moldovas un Krievijas, kuri ceturtdien, 11.augustā, tikās konferencē Rīgā.
Svarīgi, piemēram, saprast, kas patiesībā slēpās zem institūcijām, kam nosaukumi vēstīja par tūrismu, tautu draudzību vai miera uzturēšanu.
Viena no tādām pieredzēm bija “Intūrists” Padomju Latvijā. Tā direktora šoferis savulaik esot bijis teju visizveicīgākais čekas aģents visā padomju impērijā. „Ar viņa gādību bija noķerti, arestēti, aizturēti 11 Padomju Latvijas teritorijā iesūtītie tā sauktie ārzemju spiegi,” stāsta vēsturniece Ineta Lipša. „Tāpat viņš bija piedalījies vairāku, tā laika terminoloģijā runājot, nacionālistisko bandītu grupējumu aizturēšanā. Respektīvi, viņš bija cilvēks, kurš nodeva un kura darbam bija rezultāti, un līdz ar to PSRS Augstākās Padomes Prezidijs 1952.gadā viņam pat piešķīra apbalvojumu,” saka Lipša.
Bet vēsturnieks no Krievijas stāstīja, ka atradis Maskavas arhīvos ziņas ar sūdzībām un skaidrošanos, ka Latvijā esot pārāk mazs skaits vietējās latviešu tautības čekistu un tas radot sliktas sekas.
„Viens no Latvijas VDK darbiniekiem - viņš pats bija krievs - sūdzējās par pilnīgi nepareizu nacionālo politiku,” stāsta profesors, zinātniskā centra “Memoriāls” priekšsēdētāja vietnieks Ņikita Petrovs. „Krievi tiekot ierobežoti. Interesanti, ka [PSRS līderis Jurijs] Andropovs tad skaidrojās par to ar Komunistiskās Partijas Centrālkomiteju un rakstīja – jā, mēs jau sen esam uzdevuši partijas komitejai Latvijā palielināt latviešu skaitu VDK orgānos. Bet nu jau 10 gadus pēc kārtas palikuši vieni un tie paši nemainīgie 39%,” saka Petrovs.
Ņemot vērā, ka Krievijas arhīvi paliek tikpat kā nepieejami, Ukrainas pārstāvis aicināja braukt uz Kijevu – tur esot lielākais apjoms materiālu, kas pieejami ārpus Krievijas.
To skaitā arī 237 lietas par latviešiem. Turklāt, atšķirībā no Latvijas, Ukrainā pilnīgi visi ar VDK saistītie dokumenti esot brīvi pieejami ikvienam. „Ir iespēja pilnīgi bez maksas, saviem spēkiem, ar savu fotoaparātu kopēt visas šīs lietas. Tā sacīt – no vāka līdz vākam!” norāda Ukrainas Nacionālās atmiņas institūta direktors Ihors Kuļiks.
Pētnieku konference Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā notiks trīs dienas.
