Pētnieki: Ukrainas krīzes mācības - ES nepieciešama jauna drošības politika

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Jaunos politiskos izaicinājumus valstis var atrisināt, tikai sadarbojoties visā Eiropā. Par izmaiņām, kas tieši būtu jāveic drošības un ekonomiskajā politikā pēc Krimas aneksijas, šodien Rīgā diskutēja ārpolitikas pētnieki. Tēzes un referāti apkopoti Austrumeiropas politikas pētījumu centra nupat izdotajā rakstu krājumā par šo tematu.  

Gatavojot rakstu krājumu “Karš Ukrainā. Mācību stundas Eiropai”, autori secinājuši - Krievijas agresijas dēļ ir jāveido jauna Eiropas Savienības (ES) ārējā, aizsardzības un drošības politika.

“Krimas krīze tikai izgaismoja šos izaicinājumus vēl spēcīgāk un saasinātāk. Tas ir līdzīgi kā tad, kad ir daudz darbu, kuriem termiņi ir vienlaikus, un šobrīd ES ir dažus termiņus nokavējusi un cenšas panāk, lai šie darbi tiktu izpildīti,” situāciju raksturoja ārpolitikas un drošības jautājumu eksperts Rihards Bambals.

“Krima likusi mums fokusēties vairāk arī uz Austrumu reģionu, pēdējos gados bija ļoti daudz izaicinājumu tieši no dienvidiem, migrācijas problēmas nekontrolētas. (..) no Sīrijas, Lībijas, tas jau neparādījās šobrīd - 2015.gadā, tā jau ir ilgstoši,” norādīja Bambals.

Lai stiprinātu Baltijas valstu drošību, vajadzīga vēl ciešāka reģionāla sadarbība. Jāstiprina arī Latvijas, Lietuvas un Igaunijas pašaizsardzības spējas. Ne NATO, ne ES atsevišķi nespēj efektīvi cīnīties pret hibrīddraudiem. Radušās drošības problēmas nevar atrisināt katra valsts atsevišķi. Tās var atrisināt tikai sadarbojoties, piemēram, dažādos aizsardzības projektos, secināja eksperti. 

"Tie paši bezpilotu lidaparāti, augstas izšķirtspējas satelīti, lidmašīnas, kas spēj uzpildīt citas gaisā un citi projekti... Jautājums ir, vai ES ir gatava tos veidot kopīgi, lai pēc tam kopīgi ar šiem projektiem dalīties un nepieciešamības gadījumā dalībvalstis spētu tos izmantot,” sacīja Bambals.

Par drošības jautājumu kļuvusi arī sabiedrības saliedētība. Runājot par Baltijas mediju stiprināšanu, eksperti aicina ieviest izmaiņas ES mediju sfēras regulēšanā, lai Baltijas valstis varētu labāk kontrolēt Krievijas mediju darbību Baltijā.  Analītiskā interneta žurnāla “The Insider"  redaktors Romāns Dobrohotovs no Krievijas uzsvēra - Rietumu sankcijas atstājušas nopietnu ietekmi uz Krievijas ekonomiku, lai gan Krievijā pieņemts to noliegt.

“Sākumā Krievijas ierēdņi un propagandisti teica, ka sankcijas nāks par labu Krievijai, pozitīvi ietekmēs Krievijas tautsaimniecību un palīdzēs vietējiem ražotājiem. Bet tagad, kad redzama recesija, bezdarba pieaugums, inflācija un rubļa devalvācija, Kremlim lojāla prese sāk stāstīt, ka sankcijas ir vainojamas it visā. Visās nelaimēs vainīga Eiropas Savienība un Amerika.  Lai gan vairums problēmu radušās Krievijas valdības neefektīvās darbības dēļ,” norādīja Dobrohotovs.

Tā kā sankciju dēļ Krievijai ir slēgti Rietumu finanšu tirgi, Krievijas valdība nevar saņemt kredītus.

“Gada laikā var izsīkt Krievijas valdības fonds. Par to atklāti runā Finanšu ministrija. Tad atliek tikai Centrālās bankas rezerves - 150 miljardi dolāru. Šīs rezerves var sarukt atkarībā no tā, kāda ir naftas cena. Ja cena kritīs, kas ir pilnīgi iespējams, tad arī Centrālās bankas rezerves var ātri sarukt. Runa varētu būt par Krievijas maksātnespēju un plašu ekonomisko krīzi, kas var būt smagāka pat par 1998. gada krīzi,” brīdināja Dobrohotovs.

Pētnieki norāda, ka Krievija turpinās izmantot arī enerģētiku kā manipulācijas instrumentu tik ilgi, kamēr ES neizveidos kopējo enerģētikas politiku.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti