Pēc vecāku šķiršanās bērni visbiežāk paliek pie mātes, bet tēvam tiek ierādīta otršķirīga loma. Arī situācijās, kad bērnu dalīšana nonāk līdz tiesai, tā biežāk lemj par labu mātei, tēvam atstājot mazākas saskarsmes iespējas ar bērnu.
Aigars drīz būs tēvs trešajam bērnam. Aiz muguras divas šķiršanās, bet ikdienas saskarsme ar bērniem ir krietni mazāka, nekā viņš vēlētos.
“Vēlmi es izteicu, bet ir pakārtota dzīve viņu ritmam, man nākas pielāgoties,” stāstīja Aigars.
Trīs pētnieku grupas pētījums par tēva lomu pēc šķiršanās parāda, ka līdzīgi kā Aigara gadījumā tēvu vēlme pēc šķiršanās būt līdzvērtīgam bērna dzīvē arvien pieaug. No reģistrētajām laulībām aptuveni puse beidzas ar šķiršanos, par nereģistrētajām kopdzīvēm statistikas nav. Nav apkopots, cik liels tēvu īpatsvars vēlas ciešu saikni ar saviem bērniem. Pētījums aptver tos tēvus, kas attiecības vēlas, un to, cik lielas ir vīriešu iespējas pildīt šo lomu.
“Ja bērni paliek pie mātes, mātei saglabājas daudz lielākas noteikšanas iespējas. Respektīvi, viņa var ieteikt, diktēt, kā tie bērni tiks audzināti, cik daudz viņi varēs tikties vai nevarēs tikties ar tēvu,” norādīja sociālantropologs, pētījuma līdzautors Klāvs Sedlenieks.
“Tas, kas man bija lielākais pārsteigums, cik liela ietekme ir vecāku savstarpējām attiecībām uz to, kādas veidojas bērna attiecības ar tēvu,” atzina sociālantropoloģe, pētījuma līdzautore Kristīne Rolle.
Cīņa par saskarsmes tiesībām ir vienīgā kategorija, kur tiesās vērojams skaita pieaugums.
“Ja nevar vienoties, nākas iet uz tiesu, un savukārt tiesā mēs redzam, ka tā ir pilnībā sieviešu pasaule. Arī mēs redzam pēc tiesu lēmumiem, ka lielākoties tēviem piešķir daudz mazākas saskarsmes tiesības nekā mātēm, saskarsme nav sabalansēta,” pauda Sedlenieks.
Pētījums parāda – tikšanās ar bērniem tikai brīvdienās vai katrās otrajās brīvdienās attiecības sarežģī, īpaši, ja tēvs ir mazāk turīgs.
“Šīs brīvdienu izklaides iespējas parasti maksā kādu naudu un, ja tas tēvs ir mazāk nodrošināts, tad viņam ir daudz mazākas iespējas to kvalitatīvi īstenot, kas savukārt mazina viņa vēlmi būt par tēvu, viņš labprātāk atsakās no tās lomas, ja bērns saka “aiziesim uz “Makdonaldu”” un tēvs saka “nē, mēs nevaram, jo nav naudas”,” skaidroja Sedlenieks.
“Šajā ziņā, man liekas svarīgi, lai mammas apzinās savu atbildību - gan attiecībā par bērnu, kuram šis tēvs ir vajadzīgs, gan attiecībā vispār pret ģimeni kā tādu,” pauda Rolle.
Pētījuma autori uzskata – ideāls, uz ko tiekties, būtu līdzvērtīgi pavadīts laiks ar abiem vecākiem un vienlīdzīga abu vecāku iesaiste bērnam svarīgu jautājumu risināšanā, jo bērnam ir svarīga abu vecāku mīlestība pat tad, ja viņi nedzīvo kopā.
