Kultūras Rondo

Sācies Kultūras akadēmijas skatuves mākslas festivāls "Patriarha rudens"

Kultūras Rondo

"Skaņumāja" - Krapē tapis tautas mūzikas instrumentu muzejs

Izdota monogrāfija “Latvijas mediju vides daudzveidība”

Pētnieki: Robežas starp žurnālistiku un sabiedriskajām attiecībām sāk izplūst

Mediju pasaulē un citur sabiedrībā jauntapušas hibrīdparādības ir radījušas izplūdušas robežas starp žurnālistiku un sabiedriskajām attiecībām, secinājuši Latvijas Universitātes (LU) pētnieki. Latvijas Universitāte sadarbībā ar Kultūras ministriju izdevusi apjomīgu kolektīvo monogrāfiju “Latvijas mediju vides daudzveidība”. Tā piedāvā Latvijas plašsaziņas līdzekļu pašreizējās situācijas kopainu, akcentējot tās stiprās un vājās puses.

“Mūsu mediju vide ir daudzveidīga, tajā ir daudz problēmu, ne visas ir dziļas, tās ir labojamas, maināmas. Mūsu mediju vide ir spēcīgās demokrātiskās pozīcijās, kas šolaiku pasaulē ir labs vēstījums,” iepazīstinot ar pētījumu, Latvijas Radio raidījumā “Kultūras Rondo” stāsta projekta vadītāja un kolektīvās monogrāfijas zinātniskā redaktore vēstures doktore Vita Zelče.

“Latvijas mediju vide neizskatās tik slikta. Pētījums nenes kategorisku vēstījumu, ka mediju vide ir slikta. Kā mediju lietotājai šķita pirms pētījuma, ka, iespējams, situācija ir sliktāka,” turpina Zelče.

Pētījums parādījis, ka ir pārsteidzoši daudz jomu, par kurām publiskajā telpā nopietnā rakursā daudz nerunā – ezotēriskie, kriminālie mediji, bet kopainā tiem liela loma.

“Vājākais sektors – analītiskie mediji un satura kvalitāte, jo mediju uzdevums nav tikai izklaidēt, kas reizēm gūst virsroku, bet arī kalpot par sabiedrības izglītotāju un attīstības virzītāju,” analizē Zelče.

Zelče skaidro, ka šis pētījums ir turpinājums profesores Intas Brikšes vadībā pirms desmit gadiem tapušajam pētījumam par tālaika Latvijas informācijas vidi. Pētījums “Latvijas mediju vides daudzveidība” vēlreiz mēģina paskatīties uz kopainu.

“Notikusi loģiska mediju vides attīstītība,” skaidro Zelče. “Abus pētījumus būtiski šķir ekonomiskā krīze, kas ļoti ietekmēja Latvijas mediju vidi.
(..) Pētījums rāda, ka pēc ekonomiskās krīzes sākās process, ko varētu nosaukt par mediju darbības restaurācijas laikmetu.”

Vēl viens aspekts: pētījums liecina, ka par medijiem ir par maz pētījumu, par maz nopietnu analītisku sarunu.

Monogrāfijas autori ir LU Sociālo zinātņu fakultātes Sociālo un politisko pētījumu institūta pētnieki un Komunikācijas studiju nodaļas mācībspēki, izdevējs – LU Akadēmiskais apgāds. 

“Šis darbs ir Latvijā samērā jauns pētījumu formāts – efektīvās sadarbības projekts, kur ir divi partneri – Kultūras ministrija un Latvijas Universitāte.

Šis formāts veidojas tad, kad kāda akadēmiskā institūcija rod partneri, kas pārstāv valsts vai pašvaldību institūcijas, uzņēmumus. Tad attiecīgi pētījumiem ir nedaudz lietišķs griezums,” skaidro Zelče.

Zelče arī norāda, ka Kultūras ministrijas intereses ir iegūt zināšanas, lai varētu mediju politiku labāk plānot, lai būtu apkopoti dati par pašreizējo situāciju, un attiecīgi varētu iezīmēt problēmu loku, lai meklētu labākus to risinājumus.

“Lielās līnijās pētījuma jēga ir atspēriens mediju politikai, kā arī situācijas apkopojums, arī šī ir literatūra studijām,” min Zelče.

Lūkojot tradicionālo un sociālo mediju attiecības, Zelče vērtē, ka sociālo tīklu lomas pieaugums, no vienas puses paplašina pieejamo informāciju, no otras puses – izraisījis pretreakciju, proti, jaunus likumus, rīkojumus, norādes, kas beigās kļūst par vārda brīvību ierobežojošiem instrumentiem. Par to ir noraizējušies demokrātijas aizstāvji.

“Šobrīd mediju pasaulē un citur sabiedrībā jauntapušas hibrīdparādības ir radījušas izplūdušas robežas starp žurnālistiku un sabiedriskajām attiecībām,” norāda Zelče.

Viņa konkrēti min Latvijā diskusijas raisījušos pašvaldību izdevumus, kas ieguvuši reģionālo laikrakstu ārējo formu, bet vienlaikus izliekas par žurnālistikas produktu ar izteiktu sabiedrisko attiecību rezultātu.

Monogrāfijas “Latvijas mediju vides daudzveidība” prezentācija paredzēta 15. oktobrī Latvijas Universitātes Mazajā aulā.

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti