Latvijas PSR VDK zinātniskās izpētes komisija izveidojusi grafiku VDK dokumentu publicēšanai vairāku gadu garumā. Taču tas ir tikai rekomendējošs.
“Zināmās lietas var ļoti ātri digitalizēt – vienā, divās dienās. Ar dokumentiem, kas ir jāšķirsta, iet lēnāk. Bet laika ziņā to var izdarīt ļoti ātri. Ir vajadzīga tikai politiskā griba, piekrišana, lai to var darīt,” sacīja VDK zinātniskās izpētes komisijas priekšsēdētājs Kārlis Kangeris.
Kāda būs politiskā griba, skaidrāks taps tuvāko nedēļu laikā. Komisija iesniegusi Saeimā Atklātības likuma projektu, ko izstrādāja paši pētnieki. Tas paredz iepriekšējā VDK likuma atcelšanu, jo tas nosaka informācijas neizpaužamību.
Komisija grib, lai internetā katram cilvēkam būtu pieejami VDK dokumenti līdz 1993.gadam. Bez ierobežojumiem. Tomēr arī zinātnieku vidē domas par šo ideju atšķiras.
“Iespējams, tas ir vajadzīgs, bet ir jāredz, kāpēc. Vai mēs sabiedrību mainām. Man ir pārliecība, ka sabiedrība nemainīsies, bet vēl vairāk polarizēsies. Jebkurš sensitīvs rīks ir ass. Ja mēs nezinām pietiekoši labi sabiedrību un mēs to [rīku] palaižam, tas var neveicināt sabiedrības konsolidāciju,” saka Latvijas Universitātes prorektors Valdis Segliņš.
Ukrainā likums, kas padarīja sabiedrībai pieejamus visus VDK arhīvus, darbojas jau trīs gadus. Arī tur iepriekš bija daudz diskusiju par šāda soļa lietderību.
Ukrainas Nacionālās atmiņas institūta direktors Igors Kuļiks pārliecināts, ka izvēle par labu atklātībai bija pareiza: “Gan Austrumeiropas valstu, gan Ukrainas pieredze rāda, ka pieeja patiesībai un pirmavotam, kas ir VDK arhīvs, vel nekad nav izraisījusi sabiedrības sašķelšanos, asiņainu atriebību vai citas neparedzamas lietas.”
Komisija iesaka čekas dokumentus pakāpeniski digitalizēt un publicēt tiešsaistē ne vēlāk kā līdz 2028.gada maijam. Bet sākt publiskošanu jau šā gada jūlijā, ja tam piekritīs Saeima.
KONTEKSTS:
Saeima jau 2014. gada maijā pieņēma likuma grozījumus, kas paredz pēc VDK izpētes komisijas darba beigām, tas ir, pēc 2018.gada 31. maija, publiskot VDK dokumentus, tiesa – Ministru kabineta noteiktā kārtībā un apjomā.
Pētnieki lēmuši, ka VDK dokumenti būtu nododami Nacionālajam arhīvam, kur tie jebkuram būtu brīvi pieejami izpētei. Arī rosināts digitalizēt un publiskot čekas aģentu kartotēku tās oriģinālajā veidolā. Tomēr pirmajā ziņojuma variantā nav ietverti secinājumi par Satversmes aizsardzības biroja (SAB) telpās pētītajiem dokumentiem.
