“Mūsu sabiedrībā tipiska parādība – esam ļoti bezrūpīgi pret sevi, savu veselību, savu labklājību. Mums ir ļoti daudzi, kas ne tikai nerūpējas, lai sevi pasargātu no vīrusa, daudzi arī brauc bīstami un tādā veidā izraisa avārijas. Mums ļoti daudzi noslīkst. Mums arī citi dažāda veida kaitīgie ieradumi ir lielā mērā izplatīti sabiedrībā,” sacīja Latvijas Universitātes profesore Solvita Olsena.
Viņa norādīja uz veselībpratības nozīmi, tostarp tās mācīšanu skolās.
Veselībpratību minēja arī sociālantropoloģe Aivita Putniņa, sakot, ka cilvēki nepārzina veselību biomedicīniskajā ziņā un nepārzina arī veselības aprūpes sistēmu. “Viņi nerunā ar ārstiem, ārsti nerunā ar pacientiem. Bet tas nenozīmē, ka mums smadzenēs kaut kāda vieta paliek brīva – mums ir savu izskaidrojumi lietām, kāpēc tas tā notiek. (..) Tā nevilšus arī politika mums ienāk jautājumā par vakcīnām [pret Covid-19],” sacīja Putniņa.
Viņasprāt, vakcinācijas pret Covid-19 aptveres palielināšanai svarīgi ir iesaistīt ģimenes ārstus, lai viņi runātu ar pacientiem par šo jautājumu.
Tikmēr politikas nozīmi akcentēja arī "Re:Baltica" žurnāliste Evita Puriņa, kura ikdienā šķetina melus saistībā ar Covid-19. Viņa pamanījusi, ka šajos jautājumos un dezinformācijā jūtama nākamgad gaidāmo Saeimas vēlēšanu tuvošanās.
KONTEKSTS:
Latvijā izmantošanai reģistrētas četras Covid-19 vakcīnas – "Pfizer/BioNTech", “Moderna”, “Janssen” un “AstraZeneca” vakcīnas.
Pieteikties vakcīnai pret Covid-19 iespējams vietnē www.manavakcina.lv, pa tālruni 8989, pie sava ģimenes ārsta vai darba devēja. Tirdzniecības centros un izbraukumos potēties var bez iepriekšēja pieraksta. Galvenais vakcinācijas mērķis ir pasargāt cilvēku no smagas saslimšanas ar Covid-19 un nāves.
Līdz šim Latvijā vakcinācijas pret Covid-19 procesu noslēguši 33,84%.
