“Principā jau neviena valsts nevarēja būt gatava šāda veida notikumu pavērsienam no savu sistēmu savlaicīgas izveides viedokļa. Tas, ko mēs šobrīd redzam, ir valsts pārvaldes vājums, kas bijis raksturīgs jau iepriekš, taču šobrīd tas ir saasinājies krīzes situācijas dēļ,” sacīja Kažoka.
Viņa gan atzina, ka gatavībā uzņemt bēgļu plūsmu ir arī pozitīvi izņēmumi: “Daļējs izņēmums mūsu reģionā ir Igaunija, kura jau decembrī sāka gatavoties tam, ka šāds notikumu scenārijs ir iespējams. Igaunija sāka veidot dažādus plānus, un šobrīd viņi ir arī uzņēmuši vairāk Ukrainas bēgļu nekā Latvija. Bet no igauņiem es dzirdu to, ka viņiem tas nav nācies viegli.”
Attiecībā uz problēmām, kuras bēgļu krīze izcēlusi Latvijā, Kažoka norādīja uz tādām sistēmiskām pārvaldes problēmām kā pārāk mazu sociālo darbinieku skaitu un milzīgām rindām pie Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP).
“Un krīzes ir tās, kas šīs problēmas izgaismo un pārceļ no kategorijas „tas ir slikti, bet var risinājums pagaidīt” uz kategoriju „nē, šādi dzīvot vairs nevar”,” piebilda Kažoka.
Pētniece norādīja uz vairākām lietām, kā šo situāciju risināt: “Pirmkārt, šo pakalpojumu uzlabošana ir jāprioritizē. Otrkārt, ir jāatrod tam līdzekļi. Ir vieglāk risināmas problēmas, piemēram, ja domājam par sociālo darbinieku vai PMLP darbinieku skaitu, ir diezgan skaidrs, ka tas lielākoties ir atalgojuma jautājums. Ja Latvija būtu gatava investēt vairāk šo pakalpojumu nodrošinātājos, tad tas arī lielā mērā būtu risinājums.”
Tam savukārt esot vajadzīga diezgan liela apņēmība no valdības puses. “Tā kā īpašas apņēmības izveidot tādu pārliecinošu krīzes pārvarēšanas modeli Latvijas kontekstā nav, tad lielā mērā pašvaldības cenšas adaptēties šī brīža situācijā pēc iespējas labāk. Lai šāda veida problēmas sistemātiski risinātu, ir vajadzīgs, lai politiķi šo sistēmisko krīzes risināšanas modeli uzbūvē un grib arī darbināt,” norādīja Kažoka.
KONTEKSTS:
Kopš februāra beigām, kad Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā, Ukrainu pametuši jau aptuveni pieci miljoni bēgļu. Latvijā šajā laikā reģistrēti 23 267 Ukrainas civiliedzīvotāji, vēstīja aģentūra LETA.
