Panorāma

Kooperatīvam «Trikāta» pasludināta maksātnespēja

Panorāma

KNAB aiztur LDZ vadītāju; iemesli nav zināmi

Kā novērst dzimumnoziegumu?

Pētniece: Sabiedrībai sevi vairāk jāsargā, nevis jākliedz pēc bargiem sodiem

Latvijā ēnā palikusi preventīvā funkcija – nepieciešamā vērība nav pievērsta sabiedrības spējai pašai sevi pasargāt. Varmākām, tostarp dzimumnodziedzniekiem, tiek prasīti bargi sodi, taču pašu aktīvāka rīcība sevis pasargāšanai izpaliek, šādu viedokli pauž "Providus" pētniece Ilona Kronberga.

Tiem cilvēkiem, kas sodu par noziegumu jau izcietuši un atgriežas sabiedrībā, taču speciālistu vērtējumā pastāv liels risks, ka noziegums tiks izdarīts vēlreiz, Latvijā plānots piemērot preventīvus piespiedu līdzekļus jeb īpašu uzraudzību. Tāpat to varēs piemērot arī tiem, kuri neko sodāmu vēl nav izdarījuši, bet viņu uzvedība liecina, ka tas varētu notikt.

"Preventīvie līdzekļi nav sodi un soda pagarinājumi. Cilvēkam ir pienākums zināt likumu un nepārkāpt likumu. Ja mēs konstatējam risku, ka to darīs, tas ir valsts pienākums gādāt, lai tas nenotiktu. Šie sodi ierobežo dažas brīvības, piemēram, pārvietošanās brīvības ierobežojumi, bet tie ir leģitīmi ar sabiedriskās drošības nosacījumiem," skaidro Kronberga.

Preventīvos piespiedu līdzekļus varēs piemērot komisija. Tie var būt dažādi - liegums tuvoties konkrētai personai vai vietai, liegums atrasties naktī ārpus mājas vai pedalīties noteiktos pasākumos, pienākums konsultēties ar speciālistiem  un citi.

Tos piemēros komisija konkrētajā pašvaldībā, kur cilvēks dzīvo. Komisijā būs ne tikai policija, pašvaldības policija, bet arī bāriņtiesa, sociālais dienests, ārsti, pedagogi - cilvēki, kas redz iedzīvotāju problēmas un var tās palīdzēt risināt. Izdošanās iespējama vien tad, ja šīs komisijas nebūs formālas.

"Komisijai ir jābūt tādam sadarbības tīklam, kas aiziet līdz katrai viensētai laukos. Mums ir daudz tādu tukšu teritoriju, viensētu. Vai tas būs sekmīgi, atkarīgs, kā sistēma būs organizēta. Jābūt ne tikai komisijai, kas apsēžas, policija atnes savus cilvēkus, bāriņtiesa savas problēmas, jābūt sadarbības tīklam ar sociālo dienestu, ar pašvaldības policiju, tam jābūt sadarbības tīklam," teica Kronberga.

Šajā ziņā īpaši svarīga loma ir sabiedrībai - citi cilvēki, kas var pamanīt riskus un šai komisijai ziņot. Eksperti gan uzsver - ziņošanas kultūra Latvijā visai vārga, jo jau vēsturiski apziņā iesēdies, ka ziņot par kādu ir slikti, kur nu vēl, ja aizdomas smagas.

"Katrs noziedznieks domā, ka viņu nekad nenotvers, jo institūciju loks, kas to var notvert, ir šaurs. Un te mēs nonākam pie sabiedrības. (..) Tā ir katra paša aizsardzības funkcija - ja gribi dzīvot drošā sabiedrībā, tev jābūt atbildīgam par to, kas notiek apkārt.

Preventīvā funkcija palikusi ēnas pusē - neesam pievērsuši nepieciešamo vērību faktoram, cik sabiedrība īstenībā ir spējīga pati sevi pasargāt. Nevis kliegt pēc lieliem sodiem, meklējot vainīgos un atbildīgos, bet saprast to, ka paši mēs varam ļoti daudz ko darīt," teica pētniece.

Preventīvie piespiedu līdzekļi nav tas pats, kas policijas kontrole, kuras piemērošanu likums paredz jau tagad.  Jaunajai pieejai uzsvars nevis uz likuma izpildi, bet personas izpēti. Tieši dzimumnoziegumos tas ir īpaši svarīgi - zināt, kā ikdienu vada cilvēks, ko viņš domā, neizlaist no redzesloka un arī palīdzēt viņam.

Par preventīvo līdzekļu pārkāpšanu var draudēt kriminālatbildība - tā tas ir arī valstīs, kurās sistēma jau darbojas. Latvijā preventīvie piespiedu līdzekļi varētu būt 2017. gadā, prognozē pētniece.

Taču nav jāgaida šī speciālā sistēma, lai turētu acis vaļā un par redzēto ziņotu jau tagad. To var darīt, vēršoties policijā, zvanot pa tālruni 112, vai arī Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijai zvanot uz uzticības tālruni 116 111.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti