Spilgts piemērs ir šonedēļ pieņemtais valdošās koalīcijas lēmums atlikt elektrības tirgus atvēršanu.
„Vienojamies, ka mēs lēmumus pieņemam pārdomāti – nevis tā, ka man vakar radās ideja un šodien pieņemam lēmumu,” sacīja Akule, pārmetot, ka tikai neilgi pirms tirgus atvēršanas kļuva skaidrs, ka nav atbalsta mehānisma sabiedrības trūcīgākajai daļai.
Viņa arī retoriski vaicāja, „kāpēc mums nav pieejama valsts budžeta ieņēmumu un izdevumu daļa?” „Nevis tikai „Excel” formā, ko var saprast tikai ierēdņi,” norādīja Akule.
Līdzīga situācija valda, vērtējot latviešu un krievvalodīgo attiecības. Sākotnējā – pirms daudziem gadiem - latviešu attieksme pret krievvalodīgajiem bija nedrošība, kas galu galā ir radījusi pašreizējo situāciju, kas neiekļauj visu sabiedrību.
„Mēs nemācamies par to, kā radīt daudz iekļaujošāku lēmumu pieņemšanas procesu,” pauda Akule.
Līdz ar to esošā sistēma liedz politiķiem pieņemt kvalitatīvus lēmumus. „Nav sistēma sakārtota un jebkurš Laimes lācis izgāzīsies. Jebkura jauna partija izgāzīsies, jo nav sistēmas,” uzsvēra Akule.
Latviešiem un krievu valodā runājošajiem būtu jāsanāk kopā un jāizrunā savi sāpīgie jautājumi, viņa pauda. Dialogā ir iespējams nonākt pie kopsaucēja un pieņemt lēmumus, kas iekļauj visu sabiedrības grupu vajadzības un intereses.
