Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā dezinformācija kļuvusi vairāk “melna” un pieaudzis tās apjoms. Daļa tās vēstījumu ir vērsta uz krievvalodīgajiem iedzīvotājiem ārpus Krievijas, lai dotu argumentus attaisnot karu.
Tāpat tiek izplatīti vēstījumi, ka Latvija ir neizdevusies valsts un cik daudz slikta NATO ir nesusi.
“Ja runājam par Rietumiem, tajā skaitā Baltijas valstīm, plašā mērogā šai informācijai nav atsaucīgu ausu, vismaz jaunu atsaucīgu ausu,” sacīja Aleksejeva.
Tas skaidrojams ar to, ka šī dezinformācija ir pretrunā ar faktiem, ko pauž neatkarīgi mediji, kuriem cilvēki uzticas. “Tātad tas patiesības grauds šajos vēstījumos kļūst aizvien mazāks,” piebilda pētniece.
Vēršas pret bēgļiem
Tāpat novērots, ka daudz naidīgu vēstījumu ir vērsts pret Ukrainas kara bēgļiem. Daļa šo vēstījumu gan rodas dabiskā veidā, kas varētu būt saistīts ar palīdzības apjomu cilvēkiem, skaidroja Aleksejeva.
“Latvijā šādi vēstījumi ir, bet tie nav pārsvarā. Stigma pret ukraiņu bēgļiem vēl nav izveidojusies,” norādīja pētniece.
Viņa arī vērsa uzmanību uz to, ka daļa no stāstiem varētu būt patiesībā balstīti, taču problēma ir ar to, ka šie vēstījumi tiek vispārināti. Tāpat popularitāti sociālajos tīklos mēdz gūt stāsti, kuru patiesumam nav pierādījumu.
“Protams, ir vieta baumām, kas pēc tam pārtop mītos un leģendās. Un tie varētu nebūt tik ļoti organizēti. Bet esam redzējuši arī koordinētus vēstījumu izplatīšanas veidus,” pastāstīja Aleksejeva.
Pamata mērķis – pati Krievija
Vienlaikus pētniece uzskata, ka Krievijas propagandas pirmais mērķis pašlaik ir nomierināt sabiedrību Krievijā.
“Kur nepieciešams rādīt par 180 grādiem pretēju ainu, nekā Krievijas iedzīvotāji varētu redzēt un dzirdēt no saviem radiem un draugiem Ukrainā vai no kaimiņiem, kas saņem zārkus ar karā kritušajiem karavīriem. Tāpēc šī propaganda ir ļoti emocionāla.
(..) Viņu mērķis ir nodot vēstījumu caur emocijām. Un faktiem tur ir mazāka nozīme.
Tā [dezinformācija] ir kļuvusi daudz melnāka tādā ziņā, ka tai ir mazāka saikne ar patiesību tāpēc, ka nepieciešams radīt alternatīvāku realitāti nekā līdz šim,” skaidroja Aleksejeva.
