Diasporas pētījums par attālināto darbu kā cilvēkkapitāla piesaistes iespēju Latvijas attīstībai liecina, ka pašlaik tikai aptuveni 10% no ārzemēs dzīvojošajiem, kas ikdienā strādā attālināti, strādā uzņēmumam vai iestādei Latvijā.
Daudzi pētījumā aptaujātie esot teikuši, ka būtu ar mieru un vēlētos strādāt Latvijā, bet nav atraduši iespēju šobrīd. “Tas nozīmē, ka ir ļoti liels neizmantotais potenciāls,” piebilda Mieriņa.
Liels potenciāls ir arī pretējā virzienā – dzīvojot Latvijā, strādāt ārvalstu uzņēmumam.
Viņa skaidroja, ka lēmumu strādāt gan klātienē, gan attālināti Latvijā kavē atalgojuma atšķirības, joprojām nepietiekamais uzņēmumu digitalizācijas līmenis, kā arī neskaidrība ar nodokļiem, pabalstiem un pensijām pārrobežu darbā.
Daļu no jautājumiem varētu risināt digitālā vīza, pie kuras izstrādes darbs ir sākts. Tāpat būtiski ir sarunāties ar darbiniekiem par attālināto darbu un neradīt lieku birokrātisko slogu, kā arī radīt iespēju strādāt kopdarba telpās.
Arī kopumā Eiropā attālinātais pārrobežu darbs ir mazāk izplatīts. “Lai gan dažkārt runā, ka Eiropā pieredzam situāciju, ka robežas tiek mīkstinātas un mazinātas, tomēr reāli darba tirgū strādājošajam tās ir īstas un reālas,” norādīja Mieriņa.
