Procevska norādīja, ka iespēja paskatīties uz apkārtējo vidi un cilvēkiem no cita skatu punkta ļautu sabiedrībai pamanīt, ka mums ir daudz vairāk kopīga, nekā domājam.
“Slikti būtu tas, ja šī situācija liktu divām sabiedrības grupām apvienoties, vienlaikus nostājoties pret trešo, kā tas ir gadījumā ar praidu. Tas būtu nepatīkami, ja tauta iegūtu vēl vienu robežšķirtni,” brīdināja Procevska.
Pētniece pauda, ka no krievvalodīgajiem bēgļu pieņemšana prasītu ne vien spēju akceptēt jaunpienācējus, bet arī spēju pārvarēt aizvainojumu, kas tiek glabāts pret Latvijas politisko sistēmu. Savukārt latviešiem būtu jāparvar sajūta, ka patvēruma meklētāji, neraugoties uz valsts ekonomiskajām iespējām, tiek uzspiesti no Eiropas Savienības iestāžu puses.
Jau Ziņots, ka pirmdien, 26. oktobrī, koalīciju veidojošās partijas vienojās, ka bēgļu pabalsts Latvijā būs 139 eiro.
Latvija paudusi gatavību brīvprātīgi uzņemt kopumā 531 personu no 120 000 bēgļu, kas atrodas Grieķijā un Itālijā. Plānots, ka pirmie bēgļi Latvijā varētu nonākt ziemas beigās.
