Pētīs iemeslus, kādēļ elektrības pārrāvuma dēļ ilgstoši nedarbojās VID IT sistēmas

Šobrīd nav noteiktas nedz skaidras prasības informācijas un komunikāciju tehnoloģiju infrastruktūras fizikai un vides drošībai. Ar šādu secinājumu pagājušajā nedēļā klajā nāca Valsts kontrole. Dažas dienas pēc revīzijas ziņojuma publiskošanas pamatīga ķibele piemeklēja Valsts ieņēmumu dienestu (VID) – elektrības pārrāvuma dēļ kādu laiku nedarbojās Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmas, tajā skaitā elektroniskās deklarēšanas sistēma (EDS).

Pētīs iemeslus, kādēļ elektrības pārrāvuma dēļ ilgstoši nedarbojās VID IT sistēmasMadara Fridrihsone

    Aizvadītās nedēļas pēdējā darba dienā skaidroja iemeslus, kādēļ ilgāku laiku nedarbojās nedz Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēma, nedz citas dienesta izmantotās informācijas sistēmas, Latvijas Radio norādīja Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores padomnieks Andrejs Vaivars. Apstākļu sakritība – incidents notika tikai dažas dienas pēc tam, kad Valsts kontrole nāca klajā ar revīzijas ziņojumu, kurā uzsvērti būtiski trūkumi valsts pārvaldes informāciju un komunikāciju tehnoloģiju infrastruktūras fiziskās drošības jomā.

    Tos raksturojot, Valsts kontroles padomes locekle Zita Zariņa teica: "Tas ir jautājums, kas līdz šim ir palicis nedaudz novārtā. Ja par drošību kibertelpā valsts domā vairāk, tad attiecībā uz fizisko drošību šādu prasību trūkst. Rezultātā mēs uz vietas arī redzam, ka statnes un serveri darbojas telpās, kuras, iespējams, nav piemērotas un pietiekami drošas, lai neviens nevarētu šajās telpās iekļūt un aiznest informāciju kopā ar serveriem, uz kuriem tā glabājas.”

    Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas CERT.LV vadītājas vietnieks Varis Teivāns, komentējot Valsts kontroles revidentu secinājumus, Latvijas Radio sacīja atzina, ka situāciju nevar raksturot kā vienoti sliktu vai vienoti labu. "Ir iestādes, kas ir ļoti labi parūpējušās par to, lai fiziskā drošība būtu atbilstošā līmenī. Un ir iestādes, kuras par to domā mazāk. Atsevišķās iestādēs ir arī objektīvi par to domāt mazāk, jo viņu informācijas sistēmas šādu uzmanību neprasa," pauda Teivāns.

    Iemeslus, kādēļ elektrības kabeļu pārrāvuma dēļ ilgstoši bija traucēta Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmu darbība, speciālisti vēl pētīs. "Tā kā ir bijusi būtiski ietekmēta sistēmas pieejamība tās lietotājiem, ir uzsākta incidenta izmeklēšana. Tās gaitā arī noskaidrosies precīzāk, kāpēc nav rezerves varianti nostrādājuši. Atbildot uz jautājumu, vai tā vajadzētu būt, es varu teikt, ka, protams, nē, tā nevajadzētu būt. Bet noteikti ir iemesls, kāpēc tā ir noticis, un tāpēc ir jāveic tā izmeklēšana. Tur ir gan savs datu centrs, gan rezerves pieslēgumi, bet kaut kas nav līdz galam nostrādājis," norādīja Teivāns.

    Informācijas tehnoloģiju infrastruktūras uzturēšana valsts pārvaldei pērn izmaksājusi aptuveni 62 miljonus eiro. Daļa valsts pārvaldes iestāžu šo infrastruktūru uztur pašu spēkiem, bet citas izmanto ārpakalpojumus.

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti