NEPLP informēja, ka saskaņā ar pētījumu subtitrus, skatoties televīziju, lietojot internetu vai citus informācijas kanālus, izmanto 43% sabiedrības. Tostarp 46% ir ģimenes, kur tiek lietota latviešu valoda, un 34%, kur ģimenē kā sarunu valoda tiek lietota krievu valoda.
Savukārt no papildu uzrunātā 371 iedzīvotāja ar iedzimtiem dzirdes traucējumiem gandrīz visi informācijas uztverei izmanto subtitrus.
Tiem sabiedrības pārstāvjiem, kas izmanto subtitrus, ir dažāda motivācija. Visvairāk tie nepieciešami cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem vai pilnīgi nedzirdīgiem. Savukārt cilvēkiem, kuriem nav šāda veida traucējumu, kā biežāko (61%) subtitru lietošanas iemeslu min iespēju subtitrus izmantot kā tulkojumu, lai saprastu mediju saturu, bet 37% cilvēku subtitri ir svarīgi arī valodas apgūšanai, sevišķi jauniešiem. Savukārt 15% no subtitru lietotājiem tos izmanto, lai klusumā skatītos saturu, kas, piemēram, var būt svarīgi “jaunajām māmiņām”.
Gandrīz visi no subtitru lietotājiem šādu iespēju izmanto, skatoties televīzijas programmas. Un no tiem 67% cilvēku ar dzirdes traucējumiem vai nedzirdīgi un 20% cilvēku bez šāda veida traucējumiem uzskata, ka šajā populārākajā satura izmantošanas kanālā subtitri ir nepietiekamā apjomā. Dati liecina, ka
visvairāk subtitru trūkums izjūtams ziņās, kam seko filmas, izklaide, populārzinātniskais saturs.
“Elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem ir jāizstrādā un NEPLP tuvākajā laikā jāiesniedz rīcības plāns, kurā jāsniedz dati par to, kādā veidā un cik lielā apjomā plānots veicināt satura pieejamību, tostarp nodrošinot surdotulku vai subtitrus. Apkopojot informāciju, varēs redzēt, kādi nākamie soļi jāveic satura pieejamības veicināšanai,” paziņojumā medijiem norādīja NEPLP locekle Ieva Kalderauska.
Latvijas Nedzirdīgo savienībā cer, ka pētījums dos atspēriena punktu satura pieejamības nodrošināšanā plašam personu lokam.
Tāpat pētījums liecina, ka aptuveni puse aptaujāto subtitrus izmanto, arī patērējot saturu internetā, bet trešā daļa – kinoteātros.
Tikmēr zīmju valodas, ar kuras palīdzību surdotulki palīdz uztvert saturu TV raidījumu tiešraižu laikā, izmanto nepilni 3% no visiem aptaujātajiem, taču vairāk nekā puse no nedzirdīgajiem vai cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem. Pētījums liecina, ka pamatā surdotulkojums redzams Latvijas Televīzijas 1. programmā ziņu raidījumā.
Taču ar to nepietiekot – absolūti lielākā daļa cilvēku ar dzirdes traucējumiem vēlētos lielāku surdotulku klātbūtni ziņu raidījumos arī citu televīziju programmās, kā arī diskusiju raidījumos, izklaides saturā, bērniem domātā saturā, tostarp multfilmās, jo, piemēram, pavisam mazi bērni vēl nemāk lasīt. Tāpat daļa cilvēku ar dzirdes traucējumiem izcēluši, ka vēlētos saprast, ko uzrunās saka Ministru prezidents.
Pētījums veikts 2021. gada novembrī un decembrī, kopumā aptaujājot 844 mediju satura pakalpojumu lietotājus un papildu 371 iedzīvotāju ar iedzimtiem dzirdes traucējumiem.
