Pētījums: Valsts noturība pret ārēju ietekmi labāka, cilvēku interese par politiku - vāja

Pagājuši jau vairāk nekā 10 gadi kopš Latvija iestājusies NATO un Eiropas Savienībā (ES). Taču šogad Latvija ir prezidējošā valsts ES Padomē. Cik demokrātiska ir Latvija - uz šo jautājumu centās atbildēt gandrīz 20 eksperti. „Demokrātijas auditā” noskaidrotas galvenās problēmas un sasniegumi Latvijas demokrātijā.

Pirmais demokrātijas novērtējums bija veikts uzreiz pēc iestāšanās NATO un ES 2005. gadā. Tagad prezentēts jaunais Latvijas demokrātijas novērtējums. Iestāšanās NATO un ES labvēlīgi ietekmējusi demokrātiskos procesus Latvijā, norāda demokrātijas audita zinātniskais redaktors Juris Rozenvalds. Iestāšanās šajās organizācijās nodrošināja stabilitāti un kontekstā ar notikumiem Ukrainā ir garantija pret ārējo iespaidu. Tāpat Rozenvalds uzsver, ka, lai Latvija kļūtu par NATO un ES dalībvalsti, politiķiem bija jākļūst disciplinētākiem.

„Nu, piemēram, viens no svarīgākajiem priekšnoteikumiem, lai mēs vispār tiktu NATO un Eiropas Savienībā, bija tomēr veidot kaut kādu integrācijas politiku sabiedrībā. Tā ir cita lieta, ka mēs varbūt nebijām tik veiksmīgi, cik mēs varētu būt bijuši, bet tas, ka Latvijā deviņdesmito gadu nogalē parādījās kaut kādi mēģinājumi to veidot, tas lielā mērā ir ārējā spiediena rezultāts,” saka Rozenvalds.

Pētījumā pirms 10 gadiem eksperti atzīmēja, ka nopietna valsts problēma bija korupcija politiskā līmenī. Ir notikuši būtiski uzlabojumi, piemēram, ir izveidota starptautiskiem kritērijiem atbilstoša pretkorupcijas sistēma. „Nebūsim naivi, korupcija pastāv. Un droši vien pastāvēs vēl ilgi. Bet jautājums, kā ierobežot un kā maksimāli samazināt [korupcijas] iespējas,” saka politologs.

Sabiedriskās politikas centra „Providus” pētnieks Valts Kalniņš, kurš auditā novērtēja godaprātu sabiedriskajā dzīvē, arī atzīst, ka problēmas ar korupcijas apkarošanu valstī pastāv. „Viena no problēmām, kas ir saglabājusies, ir tas, ka - gan toreiz mēs rakstījām - nav izveidojusies prakse, lai kontrolētu interešu konfliktus tieši politisko lēmumu pieņemšanā,” norāda Kalniņš.

Tāpat maz aizsargāti ir trauksmes cēlāji jeb cilvēki, kuri ziņo par korupcijas gadījumiem savās darba vietās. „Viņi ir pakļauti ļoti lielam atriebības riskam. Un ir arī problēma tā, ka vēl aizvien nav tādas visaptverošas sistēmas, lai sabiedrībai parādītu, atklātu lobētāju darbību un lobētāju ietekmi uz lēmumiem,” uzsver pētnieks.

Savukārt Latvijas Universitātes profesors Jānis Ikstens novērtēja vēlēšanas. Ievērojamākā problēma šajā jautājumā – līdzdalības kritums. „Tas liecina par vilšanos sabiedrībā, drīzāk, sabiedrības vilšanos politikā, politiķos, politiskajā procesā,” viņš secina.

Līdzdalības kritums liecinot arī par politikas rezultātu neatbilstību cilvēku gaidām. „Un turklāt tas notiek situācijā, kad nav mainījies politiskais ietvars,” uzsver Ikstens. Tāpat naturalizācijas rezultātā pilsoņu skaits valstī ir tikai audzis, tāpēc arī līdzdalībai vajadzētu augt. Taču tā nenotiek.

Ikstens skaidro - ja uz politiķiem nebūs spiediena no sabiedrības, zemā līdzdalība varot saglabāties. Kamēr politiķi jūtas komfortabli šajā situācijā, viņiem tāpat esot labi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti