Pētījums: Valsts atbalsta programmām medijiem trūkst ilgtermiņa ietekmes

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Lai gan valsts īstenotās mediju atbalsta programmas veicina preses brīvību un neatkarību Latvijā, tām ir daudz trūkumu, tajā skaitā tām nav ilgtermiņa ietekmes, secināts Saeimas analītiskā dienesta veiktajā pētījumā par valsts atbalstu medijiem no 2014. līdz 2019. gadam.

Galvenās problēmas ir sadrumstalots finansējums un tā nepārskatāmība, kā arī dažādu satura projektu ilgtspējas nenodrošināšana – tā Saeimas Mediju politikas apakškomisijas sēdē skaidroja pētnieks Visvaldis Valtenbergs.

Pētnieks Visvaldis Valtenbergs.
00:00 / 00:36
Lejuplādēt

"Absolūti lielākā daļa finansējuma saņēmēju savās aptaujās saka, ka noteiktais raidījums vai publikācija nebūtu tapusi, ja nebūtu saņemts Mediju atbalsta fonda vai Nacionālās elektroniskās plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) finansējums. Tādā ziņā šī ietekme ir pozitīva. Tas, kas tiek atzīmēts, – šim valsts finansējumam ir pozitīvā ietekme, bet, ja šī finansējuma nebūtu, tad, visticamāk, konkrētais raidījums netiktu turpināts. Līdz ar to mēs varam teikt, ka ilgtermiņa ietekmes trūkst," sacīja Valtenbergs.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti