Pētījums: uzturēšanās atļauju programma nepamatoti kalpo tikai atsevišķām nozarēm

Latvijas termiņuzturēšanās atļauju programmā nav īsta pamatojuma tam, kāpēc tai būtu jāstrādā tikai nekustamā īpašuma un būvniecības sektoru interesēs – tāds ir viens no pētnieciskās žurnālistikas centra „Re:Baltica”  ekspertu gūtajiem secinājumiem, iepazīstot šo atļauju saņēmējus.

Viena no pētījuma autorēm Sanita Jemberga pievērš uzmanību, ka nav arī saprotams, kāpēc Latvijai būtu jānosaka zemāks atļauju saņemšanas slieksnis, nekā citām Eiropas valstīm.

Jemberga norāda, ka liela daļa Eiropas valstu cenšas piesaistīt bagātus investorus, un atļaujas sauc par "zelta vīzām", bet Latvijas „izskatās pēc kioska Eiropas nomalē, kurā tirgo lētas ceļazīmes uz Jūrmalu un Rīgu”.

Latvijas programma ļauj iegūt termiņuzturēšanas atļauj, nopērkot nekustamo īpašumu par vismaz 250 000 eiro, un tā ir viena no lētākajām, „un mums uzspiež ar spēcīgu lobiju, ka nekustamais īpašums ir vienīgais iespējamais variants”, piebilst Jemberga.

Viņa arī norāda, ka pētījums ir skaidri apliecinājis, ka atļauju saņemšana nav uzskatāma par draudu Latvijai. Tomēr, pat salīdzinot ar Igauniju, tā ir ievērojami mazāk efektīva.

Piemēram, Igaunijā ir investīcijas uzņēmumu pamatkapitālā, kas dod labumu ekonomikai, izsniedz noteiktu vīzu skaitu gadā, izvēlas, kādus cilvēkus ielūdz, nevis vadās pēc principa – „pārdošu katram, kas grib, tāpēc, ka esmu lēts un māku runāt krieviski”, saka Jemberga.

Pētījums arī atklāj, ka Latvija kļūst pievilcīgāka arī Krievijas iedzīvotāju vidusslānim, kuri iegādājas ne tikai ekskluzīvus nekustamos īpašumus, tādējādi ietekmējot arī nekustamā īpašuma cenas un īres cenas arī vietējiem iedzīvotājiem.

Latvijas Bankas eksperte Agnese Rutkovska norāda, ka līdz šim šī ietekme uz vietējo nekustamo īpašumu tirgu gan ir bijusi ļoti neliela, tomēr šādi riski pastāv.

„Es gan teiktu, ka tie līdzšinējā pieredzē nebija tik izteikti, cenas mājokļiem auga luksusa segmentā - jaunbūvēs Rīgas centrā un Jūrmalā,  bet ietekme ir arī uz vidējo patērētāju un vidējo ģimeni,” saka Rutkovska.  

Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs „Re: Baltica” arī noskaidroja, ka uzturēšanās atļaujas jeb tā sauktās „zelta vīzas” pret nekustamā īpašuma pirkumu lielākoties sev gādā Krievijas pilsoņu vidusslānis, kas grib brīvi pārvietoties Eiropas Savienībā ārpus Latvijas. Tāpat īpašumus Latvijā pērk Krievijas prezidenta Vladimira Putina režīmam pietuvināti uzņēmēji, lai nodrošinātu bēgšanas iespējas varas krišanas gadījumā.  

Saeimas deputāti priekšlikumos grozījumiem Imigrācija likumā rosina mainīt nekustamā īpašuma vērtību, par kuru piešķirt termiņuzturēšanās atļauju Latvijā. Pašlaik likumā noteikts, ka termiņuzturēšanās atļauju pieprasīšanai ārzemniekam jāiegādājas nekustamais īpašums, kura vērtība nav mazāka par 250 000 eiro, bet radikālākais ierosinājums paredz slieksni samazināt atsevišķos gadījumos pat līdz 50 tūkstošiem eiro.

Jau ziņots, ka pērn septembrī Saeimas noraidīja Nacionālās apvienības (NA) priekšlikumu liegt uzturēšanās atļauju izsniegšanu Krievijas pilsoņiem.

Savukārt šonedēļ ziņots par pētījumu, kurā secināts, ka Latvija aizvien ir iecienīts naudas atmazgātāju mērķis. Tajā īpaša uzmanība pievērsta briesmām, ko slēpj termiņuzturēšanas atļauju izdošana. 

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti