Interneta forumos cilvēki parasti visvairāk bažījas, vai poliklīnikās ārsti pārlieku nepārsteidzas ar antibiotiku izrakstīšanu. Stradiņa slimnīcas Infekciju uzraudzības dienesta vadītājs Uga Dumpis atbild noraidoši - kopumā ārpus slimnīcām antibiotikas ārsti nozīmē salīdzinoši maz. Pavisam citādi ir slimnīcās.
„Slimnīcās situācija ir satraucoša, pat salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, kaut kādā veidā mēs savus trūkumus mēģina aizpildīt ar pastiprinātu zāļu lietošanu," brīdina Dumpis.
Pēc antibiotiku patēriņa slimnīcās Latvija ir pirmajā vietā Eiropas valstu vidū. Dumpis izpētījis, ka slimnīcās ar antibiotikām pārsteidzas galvenokārt divos gadījumos. „Viens no gadījumiem - ķirurģiskiem pacientiem ir pierādīts, ka, iedodot vienu antibiotiku devu pirms operācijas samazinās brūču infekciju risks. Latvijā šī viena deva ļoti bieži pārvēršas par trim, piecām dienām, septiņām dienām - pēc operācijas tiek turpinātas antibiotikas tā kā bailēs, ka kaut kas notiks, lai gan tam nav zinātniska pamatojuma," saka ārsts.
Otra situācija - antibiotikas dod elpceļu infekcijas gadījumā, kad ir augsta temperatūra un klepus. Dumpis saka - jo kvalificētāks ir ārsts, jo mazāk nozīmēs antibiotikas. Viņš spēs atšķirt ierosinātājus, izvērtēt, kas pacientam līdzēs.
Lai precīzi nozīmētu medikamentus un izvēlētos vienotu terapiju, Bērnu slimnīcā izstrādāti vairāki algoritmi - arī racionālai antibiotiku lietošanai.
„Kādi izmeklējumi mums ir vajadzīgi. Kādus medikamentus, tādus vai citādus lietojam uzreiz, ja pacientam ir ļoti slikti, kādus lēmumus mēs pieņemam, piemēram, par antibiotiķiem, kurā brīdī mēs nozīmējam tādus vai savādākus antibiotiķus," Bērnu slimnīcas virsārsts Vilnis Grīnbergs rāda mazu uzsvārča kabatā nēsājamu bukletu, kur ir rīcības algoritms bērniem ar drudzi.
Turklāt salīdzinoši daudz pacientiem antibiotikas nozīmē arī reģionu slimnīcās.
Tā uz iepriekš veiktiem pētījumiem atsaucas sabiedrības veselības analītiķe Elīna Dimiņa.
„Ķirurģijā mēs vismaz vadāmies pēc vadlīnijām, nav tā, ka mēs antibiotikas lietojam pārmērīgi," skeptiski saka Kuldīgas slimnīcas ķirurģijas nodaļas vadītājs Guntis Smiltēns. Par antibiotiku patēriņu ārsts saka: „Latvijas medicīnai tā nebūt nav ne lielākā problēma, ne sasāpējušākais jautājums.”
Infektologs Dumpis norāda uz problēmu: nereti Latvijas slimnīcās nozīmē plaša, nevis šaura spektra antibiotikas, kas nonāvē lielu baktēriju skaitu. Jo vairāk tās lieto, jo vairāk iznīcina normālu zarnu mikrofloru un ir lielākas iespējas, ka parādīsies pret antibiotikām neuzņēmīgas - rezistentas baktērijas. Tās apkarot ir arvien grūtāk. Ar rezistenci saskaras reanimācijas nodaļās.
„Daudz pacienti iepriekšējā etapā nav tikuši galā ar ārstēšanu, vēlīni iestājušies, un pēc antibiotiku lietošanas nākas sastapties ar tādu parādību kā rezistence," stāsta Stradiņa slimnīcas intensīvās terapijas nodaļas vadītājs Pēteris Ošs un norāda, ka tad ārstiem nākas lietot plaša spektra antibiotikas.
VM izveidota īpaša komisija, kas strādā pie rekomendācijām, lai antibiotikas lietotu atbildīgi.
„Pirmkārt, mēs strādājam pacientu interesēs, pacienti nesaņems medikamentus brīdī, kad tas nav nepieciešams. Tas ir tas mērķis, līdz ar to mēs palīdzam saglabāt dabisko mikroflortu, kura aizsargā pacientu no dažāda veida infekcijām, neveicinām rezistences attīstību, jo - ja tā attīstījusies ar to tikt galā ir ārkārtīgi sarežģīti un dārgi," saka veselības ministre Ingrīda Circene.
Pasaules Veselības organizācijas Latvijas pārstāvniecībā stāsta, ka antibiotiku rezistence ir milzīga, augoša problēma visā Eiropā, kura jārisina starpvalstu līmenī.
Jau tagad ārsti atgādina, ka slimnīcās liela nozīme ir infekciju kontrolei - pacientu izolēšanai un pareizai roku dezinfekcijai. Tāpat arī eksperti aicina kolēģus nozīmēt antibiotikas saviem pacientiem racionāli.
