Būtiska ministrijas pētījuma daļa veltīta skolēnu mobilitātei – kā no mājvietas tikt līdz vidusskolai, kas varētu atrasties attālāk. Pētījuma autori secinājuši, ka vajag rekonstruēt 31 autoceļa posmu kopumā 260 kilometru garumā.
Savukārt speciāli bērnu pārvadājumi uz skolu jāveido tikai tad, ja attālums līdz skolai vai sabiedriskajam transportam ir lielāks par trim kilometriem.
„Norvēģija, kur dzīves līmenis ir 2,5-3 reizes augstāks nekā Latvijā, valdība ir izvirzījusi mērķi sasniegt, ka 80 % skolēnu uz skolu iet kājām vai brauc ar riteni, lai cīnītos ar mazkustīgo dzīvesveidu. Šobrīd Norvēģijā jau spēkā ir tāda norma, ka vecāku atbildība, sākot no 2. līdz 10.klasei, tikai no četriem kilometriem,” norāda pētnieku grupas vadītājs Jānis Turlajs.
Savukārt Pašvaldību savienībā un skolotāju arodbiedrībā norāda, ka bērnu pārvadāšana ir drošības jautājums. Arī trīs kilometri, ja bērnam jādodas pa tumsu vai mežu, esot daudz.
Tāpat pētījumā secināts, ka no pašreizējām apmēram 310 vidusskolām Latvijā pietiek bērnu vien 130 vidusskolām.
Sešu gadu laikā Rīgā, Daugavpilī, Liepājā un Jelgavā vidusskolas posmā vajadzētu sasniegt vismaz 225 skolēnus. Reģionālās attīstības centros – 150. Savukārt laukos, kur 25 kilometru rādiusā nav citas vidusskolas, skolēnu skaitam vajadzētu sasniegt 75. Šāds ir viens no secinājumiem Izglītības ministrijas pētījumā par skolu tīklu Latvijā.
