Sabiedriskie mediji sasniedz četrus no katriem pieciem iedzīvotājiem
Latvijas Radio informēja, ka sabiedriskā labuma novērtējumā iekļauti tādi indikatori kā sabiedrība, demokrātija, kultūra, zināšanas, radošums, sasniedzamība, kvalitāte, ietekme, ieguldīto līdzekļu atdeve un karš Ukrainā. Vērtējot sasniedzamību, aptaujas rezultāti liecina, ka
sabiedrisko mediju kopējā sasniedzamība 2022. gadā ir 82% – tie sasniedz aptuveni četrus no katriem pieciem iedzīvotājiem.
Joprojām visbiežāk iedzīvotāji tiek sasniegti tā sauktajos tradicionālajos kanālos, taču arvien pieaug digitālo kanālu nozīme. Iedzīvotāji, kuri nelieto sabiedriskos medijus, visbiežāk norāda, ka tiem neinteresē Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio piedāvātais saturs, savukārt LSM.lv gadījumā ievērojami biežāk respondenti norādījuši, ka izvēlas alternatīvus medijus – tādus, kurus neveido profesionālas mediju organizācijas, piemēram, tērzētavas "Telegram", "Whatsapp", kā arī dažādu organizāciju un personu veidotas tīmekļa vietnes un blogus, jo tie piedāvā tādu informāciju, kas citur nav pieejama.
Pētīts sabiedrības uzticēšanās līmenis
Viens no būtiskākajiem rādītājiem sabiedrisko mediju ietekmes indikatorā ir uzticēšanās. Aptaujas rezultāti liecina, ka Latvijā uzticēšanās sabiedriskajiem medijiem ir būtiski augstāka nekā komercmedijiem un valsts pārvaldei. Turklāt to vidū, kas patērē sabiedriskos medijus, uzticēšanās valsts pārvaldei ir augstāka nekā to vidū, kuri ikdienā sabiedriskos medijus nelieto. 2022. gadā Latvijas Radio uzticas 39%, Latvijas Televīzijai – 38% aptaujāto, LSM.lv – 32%.
Latvijas Radio galvenā redaktore Anita Brauna norādīja, ka Latvijā vēsturiski ir problēmas ar uzticēšanos medijiem, ne velti tā ir zemāka nekā pārējās Baltijas valstis. Viņa uzsvēra, ka mērķtiecīgi organizēti uzbrukumi sabiedriskajiem medijiem turpinās joprojām un sociālās tīklošanās platformas tiem ir kļuvušas par efektīvu rīku. Par spīti tam uzticēšanās rādītāji ir saglabājušies pietiekami augsti.
Vērtēts arī kara Ukrainā atspoguļojums
Kopš šī gada 24. februāra sabiedrisko mediju saturs operatīvi un ievērojami mainījās, būtisku daļu aizņem kara Ukrainā atspoguļojums. Visbiežāk respondenti ir apmierināti ar sabiedrisko mediju sniegumu par šo tematiku.
Latvijas Televīzijas galvenā redaktore Sigita Roķe stāstīja, ka pirmo reizi sabiedriskā labuma mērījumā tika iekļauts jautājums par kara Ukrainā atspoguļojumu. Viņa uzsvēra, ka tas ir ļoti augsts novērtējums, jo šis gads pagājis Ukrainas zīmē.
Identificēti jautājumi, pie kuriem jāturpina strādāt
Plānots, ka sabiedriskā labuma novērtējums būs viens no vērtīgākajiem datu avotiem, kas sniegs salīdzināmus un pēctecīgus datus par sabiedrisko mediju sniegto sabiedrisko labumu, kā arī iesaistīs sabiedrību sabiedriskā pasūtījuma veidošanā.
Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) loceklis Jānis Eglītis norādīja: "Pētījums identificē arī jautājumus, pie kuriem sabiedriskajiem medijiem jāturpina strādāt – jāpalielina kvalitatīva satura pieejamība dažādās digitālajās platformās, īpaši domājot par gados jaunākas auditorijas sasniedzamību, jānodrošina vēl lielāka viedokļu dažādība, jāpiedāvā sabalansētāks dažādu sabiedrības grupu atspoguļojums, jāveicina satura apjoma kāpināšana par zinātnes, tehnoloģiju, inovāciju un citiem mūsdienu sabiedrību un tās ikdienu ietekmējošiem un transformējošiem procesiem."
Latvijas Radio, Latvijas Televīzija un portāls LSM.lv turpina sadarbību ne vien kopīga satura veidošanā, bet arī sabiedrības informēšanā par mediju mērķiem un uzdevumiem, uzsverot, ka neatkarīgi un spēcīgi sabiedriskie mediji ir Latvijas demokrātijas pamats. No 25. oktobra kopīgā kampaņā ar vēstījumu "Latvijas sabiedriskie mediji. Mani. Arī tavi" klausītāji, skatītāji un lasītāji tiek aicināti izvēlēties sabiedriskos medijus kā uzticamāko un kvalitatīvāko informācijas avotu.
Pirmais solis sabiedriskā pasūtījuma izvērtējumā
Sabiedriskā labuma iedzīvotāju aptauja ir daļa no 2021. gadā SEPLP apstiprinātās sabiedriskā labuma novērtēšanas metodoloģijas, kas izveidota ar mērķi veikt regulāru, daudzpusīgu un vienotu novērtējumu Latvijas sabiedrisko mediju sniegtajam sabiedriskajam labumam un iegūt atgriezenisko saiti sabiedriskā pasūtījuma pilnveidei. Aptauja "Latvijas sabiedrisko mediju sabiedriskais labums" ir pirmais solis sabiedriskā pasūtījuma izvērtējumā.
"Esmu pateicīgs, ka sabiedriskie mediji neapstājas pie aptaujas rezultātu vidējā aritmētiskā aprēķina, bet gan padziļināti vēlas noskaidrot dažādu sabiedrības grupu vēlmes, noskaņojumu un attieksmi pret sabiedrisko mediju veikumu. Šāda pieeja liecina, ka sabiedriskie mediji spēj ne vien sasniegt vairumu Latvijas iedzīvotāju, bet arī uzklausīt un ņemt vērā tiem veltīto konstruktīvo kritiku," norādīja aptaujas īstenotājs Andris Saulītis.
Aptaujas "Latvijas sabiedrisko mediju sabiedriskais labums" mērķis ir sniegt sabiedrības vērtējumu par Latvijas sabiedrisko mediju sabiedriskā pasūtījumu izpildi un iesaistīt sabiedrību sabiedriskā pasūtījuma veidošanā. Aptauju 2022. gadā īstenojis neatkarīgs eksperts – Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks Andris Saulītis. Dati ievākti no 2022. gada 30. maija līdz 25. jūnijam tiešsaistē, kopumā aptaujājot vairāk nekā 3500 respondentus.
Sabiedriskā labuma novērtējuma metodoloģija paredz trīs pētniecības etapus – iedzīvotāju aptauju, ekspertu vērtējumu un visu iepriekš iegūto datu analīzi.
