Lai apzinātu, kādas ir romu kopienas problēmas un palīdzētu veidot sadarbību ar pašvaldībām, dažādiem pakalpojumu sniedzējiem, Kultūras ministrija īsteno Eiropas Komisijas atbalstītu projektu „Latvijas romu platforma”. Tā ietvaros
dažādās Latvijas vietās norisinās arī praktiskās darbnīcas, kuru mērķis ir noskaidrot, kāda ir romu ģimeņu sociālā situācija un kādi būtu soļi, lai sekmētu integrāciju.
Limbažu novada Lādezera pamatskolas direktore Taiga Plitniece klātesošos iepazīstina ar savas skolas pieredzi, proti, kopš skolā jau deviņus gadus ir romu skolotāja palīgs, kas mudina savus tautiešus bērnus skolot un seko arī viņu skolas gaitām, rezultāts ir:
''Pēdējo gadu laikā mēs nekad neatceramies tādu gadījumu, ka kāds no romu bērniem nebūtu beidzis pamatskolu, ir bijis pat tā, ka ir pats labākais.''
Skolotāja palīdze Sandra Bogdanoviča stāsta, ka galvenais darbs gan ir ar vecākiem, lai viņi izprastu izglītības nepieciešamību, ka tā ir arī iespēja iekļauties darba tirgū:
''Redzam, ka ir uzlabojumi, bērni mācās, bet mēs gribētu arī redzēt, lai tie bērni, kas pabeidz 9.klasi, lai viņiem būtu tiešām iespējas arī tālāk mācīties - vai nu profesionāli tehniskajās skolās, vai vidusskolā. Kas traucē? Nu lielākoties ģimenēm, kur ir lielas ģimenes, finansiāli traucējumi ir.''
Savukārt Valmierā šo savu tautiešu mudināšanu mācīties un sūtīt bērnus skolā uzņēmusies Vija Korenovska, atzīstot, ka sākums nebija viegls:
''Valmierā es runāju ar vecākiem, ja skolā bērnus nelaidīs, es parūpēšos, lai vispār pabalstu naudu nemaksā; ja negribat paši strādāt un arī bērnus skolā nelaižat, viņiem nebūs izglītības, viņiem nebūs nākotnes, - un mani uzklausa un bērni iet visi skolā!''
Kā stāsta Vija Korenovska, tad tieši zemais izglītības līmenis ir tas, kas romiem reizēm liedz veiksmīgi risināt arī savas sadzīves lietas un saņemt dažādus pakalpojumus.
Vijai nācies palīdzēt ne vienam vien savam tautietim kārtot dažādus jautājumus un ne tikai Valmierā:
''Man ir 11.klases un medicīnas māsu skola, man ir diploms, protu latviski runāt, tāpēc jāiet ir pārtulkot. Visur kur eju, man tās durvis veras, mani uzklausa pašvaldības, tāpat arī policija; visur kur esmu izstaigājusi, arī pie dakteriem līdzi gājusi.''
Tikšanās reizē pat vairākkārt arī izskanēja, ka vislabāk problēmas var risināt, ja pašu romu kopienas cilvēks ir tas, kas veido saikni ar pašvaldību, skolu vai valsts iestādēm. Kā stāsta projekta vadītājs Deniss Kretalov,s tad tiek domāts, lai būtu šie mediatori jeb starpnieki:
''Mēs sapratām, ka tas ir vajadzīgs, un mēs ierakstījām arī projektā, ka mēs sniedzam šo atbalstu mediatoru darbam; taču nosacījums ir tāds - mēs esam gatavi to sniegt, bet arī pašvaldībai ir jānāk ar savu līdzfinansējumu, jo savādāk ir tā, ka projekts beidzas un viss apstājas, kaut arī rezultāti ir labi.''
Atalgotu mediatoru nepieciešamību uzsver arī Vija Korenovska, atzīstot, ka šobrīd daudzi Latvijas romi ir ārzemēs, bet, piemēram, Anglijas izstāšanās no Eiropas Savienības liek domāt par atgriešanos.
''Jā, ļoti daudz ir izbraukuši, ļoti daudz, jo redziet, tur viņi strādā 12 stundas, un redziet - nav nemaz tik slinki, bet tagad martā visi, kam nebūs pastāvīgs darbs, tomēr brauks atpakaļ uz Latviju. Mani radi arī visi tur ir projām, mums jābūt gataviem un vienkārši te jācīnās ar tiem darba devējiem kā mediatoram, kā man - jāiet ir līdzi un jāizrunājas, un jāpalīdz, lai tiešām būtu tas darbs.''
Projekts „Latvijas romu platforma”, kā stāsta Deniss Kretalovs, arī paredz sniegt informāciju par iespējām romiem iesaistīties dažādos atbalsta pasākumos, kas palīdzētu iekļauties darba tirgū vai arī sekmētu risināt viņu sociālos jautājumus:
''Eiropas Sociālajā fondā ir dažādas atbalsta programmas, romi ir definēti kā viena no mērķauditorijām tur. Šobrīd ir problēma iesaistīt romus šajās atbalsta programmās.
Ideja ir tāda, ka nākotnē pēc šī pasākuma, pēc vairākiem pasākumiem, kas ir projekta ietvaros, ne tikai uzlabosies situācija, bet romu tautības pārstāvju iesaiste dažādos dzīves līmeņos, atbalsta saņemšana, iespējas būs daudz plašākas nekā šobrīd.''
Protams, vispirms jau pašiem romu kopienas cilvēkiem ir jābūt vēlmei iesaistīties šajos procesos, kas palīdzētu iegūt izglītību un arī uzlabot savu dzīvi.
