Radons
Inerta radioaktīva gāze bez krāsas un smaržas, kas caur augsni un ēku konstrukciju nepietiekami blīvām vietām ieplūst iekštelpās.
Radons ir dabiskais starojuma avots, kas veidojas neatkarīgi no cilvēka darbības. Galvenais tā avots ir zemes dzīles, tas nāk no kristāliskā pamatklintāja iežiem vai nogulumiežiem, piemēram, māla. Radons ir iežos esošā dabīgā urāna (238U) sabrukšanas ķēdes produkts.
Tas dod apmēram 50% no vidējās gada dozas, ko cilvēks ikdienā saņem no jonizējošā starojuma avotiem. Cilvēka organismā radona gāze nonāk, to ieelpojot kopā ar gaisu, vai arī iedzerot ūdeni ar tajā izšķīdušo radona gāzi.
Mazs radona daudzums organismam nekaitē, taču ilgstoša liela radona daudzuma iedarbība uz organismu veicina tajā nevēlamas izmaiņas, galvenokārt elpošanas un gremošanas orgānu sistēmā. Radona negatīvā ietekme ievērojami lielāka ir smēķētājiem, radot papildu risku saslimt ar elpošanas orgānu slimībām.
Radiācijas drošības centra radona gāzes koncentrācijas monitorings darba vietās un publiskajās ēkās veica laikā no 2016.gada rudens līdz 2017.gada rudenim. Bezmaksas mērījumi veikti visā Latvijā 197 uzņēmumu un iestāžu 243 ēkās, kopumā izvietojot tajās 955 ilgtermiņa detektorus.
No pētījumā izvietotajiem detektoriem tikai 5% telpās tika konstatēta radona gāzes koncentrācija virs 200 bekereļiem. Kopumā paaugstināta koncentrācija konstatēta 33 pētījumā iesaistītajās ēkās. Vidējā statistiskā radona koncentrācija pirmā stāva un puspagrabstāva telpās ir 71 bekerelis.
VVD norāda, ka pie radona ietekmes samazināšanai jāstrādā, ja tā vidējā radioaktivitāte ēkā ir lielāka par 200 bekereļiem. Savukārt, ja konstatēts, ka radona līmenis ēkā ir lielāks par 600 bekereļiem vidēji gadā, tad aizsardzības pasākumi jāveic nekavējoties. Bet, ja darba vietās šis rādītājs ir lielāks par 400 bekereļiem gadā, darba devējam ir jānodrošina aizsardzības pasākumi.
Paaugstināta radona koncentrācija vērota:
- izglītības iestāžu garderobju telpās, kurām nav logu un mehāniskās vēdināšanas;
- palīgtelpās, kurās uzturas īslaicīgi un kas ikdienā netiek vēdinātas;
- bibliotēkas telpās, kas tiek reti vēdinātas;
- siltinātās ēkās ar samazinātu dabīgo gaisa apmaiņu;
- ēkās, kuras siltinātas, izmantojot ogļu izdedžus.
