Panorāma

Cigarešu ražošanas iekārtas lietā vainīgos neatrod

Panorāma

Panorāma

Pētījums: Krievijas provokācijām Latvijā nav plaša atbalsta

Pētījums: Plašs atbalsts Krievijas provokācijām Latvijā ir maz ticams

Lai gan Latvijā pastāv atbalsts vēstījumiem, kurus Krievija cenšas izplatīt par Latviju, tomēr sabiedrību būtu grūti mobilizēt uz plašiem protestiem un nemieriem, secināts Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra pētījumā „Sabiedrības destabilizācijas iespējas Latvijā".

Intervijā Lsm.lv viens no pētījuma autoriem Mārtiņš Hiršs norāda, ka mērķis bijis noskaidrot, cik sekmīgi bijuši Krievijas centieni nostiprināt un palielināt ietekmi Latvijas sabiedrībā.

Uz jautājumu „Vai jūtaties piederīgs Krievijai?” 12,7% no respondentiem visā Latvijā atbild “jā, noteikti” un “drīzāk jā”. Taujāti par to, kā kopumā vērtē, 14,5% respondentu atbild, ka dzīve ir “slikta” vai “ļoti slikta”. 21,4% aptaujāto pozitīvi un ļoti pozitīvi vērtē to, ka 9.maija (Uzvaras dienas) svinību laikā „Latvijā brauc mašīnas ar Krievijas karogiem, cilvēki izmanto Georga lentītes”.

21,7% visu respondentu piekrīt vai daļēji piekrīt, ka „krievvalodīgo iedzīvotāju tiesības un intereses Latvijā tiek pārkāptas tādā mērā, lai Krievijas iejaukšanās būtu nepieciešama un pamatota”.

29,7% uzskata, ka Latvijā „tiek diskriminēti cilvēki, kas nezina latviešu valodu”. Savukārt Krievijas apgalvojumiem, ka „Latvijā notiek fašisma atdzimšana” piekrīt vai daļēji piekrīt 30,9% aptaujāto.

Pētījumā secināts, ka “Latvijā pastāv ievērojams atbalsts šiem Krievijas proponētajiem vēstījumiem, tomēr Krievijas ietekmi Latvijā nevajadzētu pārvērtēt”.

Tā kā šie vēstījumi par Latviju tiek lielākoties izplatīti caur medijiem krievu valodā, tiem piekrīt salīdzinoši vairāk krievvalodīgo respondentu. Tomēr krievvalodīgie un arī nepilsoņi šajā ziņā nav viendabīgas grupas. Aptuveni puse krievvalodīgo Latvijas iedzīvotāju nepiekrīt šiem sešiem Krievijas apgalvojumiem par Latviju vai ir neitrāli pret tiem.

Tāpat arī aptuveni puse nepilsoņu neatbalsta šos Krievijas vēstījumus vai ir neitrāli pret tiem, neraugoties uz to, ka Krievija tieši viņus ilgtermiņā un mērķtiecīgi pozicionē kā diskriminētāko grupu Latvija sabiedrībā.

Tā kā atbalsts šiem vēstījumiem galvenokārt ir konstatējams krievvalodīgo Latvijas iedzīvotāju vidū, tad arī to ģeogrāfiskā izplatība ir atbilstoša etniskajam sastāvam Latvijas pilsētās un novados. Visaugstākais atbalsts šiem vēstījumiem ir konstatējams Latvijas pilsētās un novadā ar vislielāko krievvalodīgo iedzīvotāju skaitu – Daugavpilī, Rīgā, Rēzeknē un pārējā Latgalē. Pārējā Latvijā atbalsts šiem vēstījumiem ir salīdzinoši minimāls, atklāj pētnieks.

Tomēr cilvēku attieksme ne vienmēr noved pie rīcības, tādēļ pētīti arī rādītāji, kas paredz cilvēku uzvedību nākotnē. Latvijas sabiedrības uzvedības analīze ļāvusi secināt, ka

masu protestu iespējamība un plašs, aktīvs atbalsts Krievijas provokācijām ir maz ticams.

"Vairums cilvēku netic, ka viņu rīcība kaut ko mainīs un ka ar protestiem ir iespējams panākt pārmaiņas, kā arī nevēlas izcelties sabiedrības vidū. Politiskā un sabiedriskā aktivitāte Latvijas sabiedrībā ir ļoti zema. Tādēļ ārējiem faktoriem būtu grūti izraisīt plašus masu protestus un nemierus,” skaidro Hiršs, “lai gan Latvijas sabiedrībā pastāv zināms atbalsts Krievijas vēstījumiem, Krievijas ietekmi Latvijā nedrīkst pārvērtēt.

Bēdīgi slavenās BBC filmas „Trešā pasaules kara komandcentrā” scenārijs, ka ar Krievijas atbalstu Latgalē sākas plašas sacelšanās, ir mazticams.”

Aptauja visas Latvijas mērogā veikta  no 2015.gada janvāra līdz aprīlim, kā arī veiktas 40 padziļinātas intervijas. Savukārt šogad janvārī un februārī aptaujāti Latgales iedzīvotāji.

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti