Pieaugot videi draudzīga dzīvesveida popularitātei, iedzīvotāju izpratnei par atkritumu šķirošanas nozīmi un šķirošanas infrastruktūras pieejamībai, ik gadu turpina augt arī to iedzīvotāju skaits, kuri šķiro sadzīves atkritumus.
2011. gadā atkritumus šķiroja vien 34% iedzīvotāju, bet pērn jau 60%.
Aptaujā noskaidrots, ka visaktīvāk šķiro stikla pudeles, burkas un baterijas.
Kā biežākie iemesli, kāpēc cilvēki nešķiro atkritumus norādīti – tuvumā nav pieejami šķirošanas konteineri un izveidojies pieradums visus atkritumus izmest vienuviet.
“Latvijas Zaļais punkts” direktors Kaspars Zakulis norādīja: “[Aptaujātie] Iedzīvotāji saka, ja jūs dosiet izvēli, kur es varu izvēlēties, videi draudzīgs iepakojums vai videi nedraudzīgs iepakojums. Iespējams, ka izvēlēšos videi draudzīgu iepakojumu.”
Tomēr atkritumu radīšanā statistika nav iepriecinoša. Pēdējos desmit gados atkritumu apjoms ko rada viens Latvijas iedzīvotājs, ir pieaudzis par vairāk nekā 100 kilogramiem. Tātad šobrīd tie ir teju 440 kilogrami gadā vienam iedzīvotājam. No tiem pārstrādā tikai 30%. Tas nozīmē, ka mēs turpinām tērēt dabas resursus, piesārņojam vidi un radām aiz sevis atkritumus.
