Dienas ziņas

Sešos gados no reorganizācijas līdz slēgšanai

Dienas ziņas

Industrijas diena Ādažos

Latvijā samazinās uzticība pensiju sistēmai

Pētījums: No Baltijas valstīm Latvijā cilvēki vismazāk gatavi vecumdienām

No trim Baltijas valstīm Latvijā cilvēki ir visvājāk gatavi vecumdienām, par to liecina "SEB bankas" pētījuma "Pensometrs" jaunākie dati. No desmit punktiem neviena no Baltijas valstīm nav saņēmusi pat četrus. Latvija ieguvusi trīs punktus, savukārt Igaunijas rādītājs ir augstākais.

Latvijā strādājošajiem, salīdzinot ar citām Baltijas valstīm, ir visvājākās zināšanas par pensiju sistēmu. Lielākā daļa vecumdienās paļaujas tikai uz valsts pensiju kā savu ienākumu avotu. Taču tiem, kam algas ir nelielas, tas nākotnē nozīmē grūtu iztikšanu, jo pensijas 1. un 2. līmenis varētu veidot tikai vidēji 50% lielu pensiju no pašreizējiem ienākumiem 

Pētījums liecina, ka Latvijā 70% strādājošo uzskata, ka viņu finansiālā situācija vecumdienās nebūs labāka kā esošajiem pensionāriem. Taču arī ar krāšanu cilvēki nesteidzas – iekrājumus vecumdienām veido tikai ceturtdaļa strādājošo. Pārējiem ir tik mazi ienākumi, ka nav iespējams neko sakrāt.

"Vislielākie optimisti ir trīsdesmitgadnieki – paspēšot uzkrāt un iegādāties īpašumus. Jo vairāk gadu, jo grūtāk ar optimismu," atzina "SEB Dzīvības apdrošināšanas" vadītāja Kristīne Lomanovska.

Latvijas Darba devēju konfederācijas eksperts Pēteris Leiškalns norādīja: ja cilvēkam jāizvēlas starp šodienas rēķiniem un izdevumiem pēc 30 gadiem, tad viņi priekšroku dod šodienai: "It īpaši tas attiecas uz tiem, kas domā, ka viņi nenovecos – viņi redz, ka ir veci cilvēki, bet to neattiecina uz sevi."

To apliecina arī aptaujātie rīdzinieki. "Es nedomāju par tik tālām lietām, mani interesē bišķi tuvākas lietas," atzina Roberts. Savukārt Natālija pauda viedokli, ka, sasniedzot pensijas vecumu, pensijas viņai nebūs. "Laiki mainās, un, kad es būšu pensijā, pensijas nebūs."

Aprēķini liecina, ka gandrīz puse strādājošo vecumā no 30 līdz 55 gadiem nākotnē var būt pakļauti nabadzības riskam, jo vidējā alga Latvijā ir zemākā Baltijas valstīs. 77% iedzīvotāju gatavojas pensijas gados turpināt strādāt, 44% sagaida atbalstu no ģimenes vai bērniem, citi cer uz uzkrājumiem vai gatavojas pārdot īpašumus.

Labklājības ministrijas Sociālās apdrošināšanas departamenta vadītāja Jana Muižniece atgādina, ka Latvijas pensiju sistēmai šogad aprit 20 gadi un tā joprojām darbojas pārejas periodā. "Mēs pārejam no pārdales sistēmas uz individuālo līdzatbildību. Ja 70% šobrīd uzskata, ka pensija nebūs liela – ko tu pats esi darījis, lai tā būtu lielāka?" jautā Muižniece.

Ko darīt, no kā uzkrāt, ja vidējā alga cilvēkiem Latvijā ir par 270 eiro zemāka nekā Igaunijā, bet nodokļi ievērojami augstāki? Atbildes uz to nav raduši arī pētījuma autori, aptaujājot 1700 strādājošos iedzīvotājus vecumā no 30 līdz 55 gadiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt