ĪSUMĀ:
- Nederīgo medikamentu izmešana atkritumos vai kanalizācijā piesārņo Baltijas jūru.
- Līdz 2019. gadam nederīgo medikamentu nodošana bija iespējama 65% aptieku.
- Iespējai nodot medikamentu atkritumus (arī veterinārās jomas) konkrētā vietā jābūt visās valstīs.
- Īpaši jāpievēršas medikamentu atkritumu savākšanai laukos.
- Mērķtiecīgi jāinformē ārsti, veterinārārsti, lauksaimnieki, iedzīvotāji par nederīgo medikamentu nodošanu.
ES "Interreg" Baltijas jūras reģiona programmā 2014. – 2020. gadam finansētajā projektā "No farmaceitiskajām vielām tīri ūdeņi" ("CWPharma" jeb "Clear waters from pharmaceuticals") tika novērtēta valstu (Dānija, Igaunija, Somija, Vācija, Latvija, Lietuva, Polija, Krievija, Zviedrija) nacionālā prakse nederīgo medikamentu savākšanā un apstrādē, lai labāk izprastu kopējo situāciju attiecībā uz aktīvo farmaceitisko vielu potenciālajām emisijām Baltijas jūras reģionā. Tika pētīti medikamentu atkritumi, kas radušies mājsaimniecībās, slimnīcās un veselības aprūpes iestādēs, farmācijas nozarē, veterinārajās praksēs un lauku saimniecībās.
Visās aptiekās nederīgos cilvēkiem lietotos medikamentus var nodot Dānijā, Zviedrijā, Somijā, Igaunijā, Lietuvā.
Pieejamā informācija liecina, ka līdz 2019. gadam nederīgo medikamentu nodošana bija iespējama 65% aptieku.
Latvijas normatīvajos aktos aptiekām šī nav obligāti deleģēta funkcija.
Arī Polijā, kur ir vienošanās starp pašvaldībām un aptiekām par medikamentu atkritumu pieņemšanu no iedzīvotājiem, visas aptiekas neiesaistās šajā programmā. Dažās valstīs nederīgo medikamentu atsevišķa savākšana no mājsaimniecībām joprojām neeksistē, kā tas ir Krievijā. Vācijā, kur bieži sadedzina jauktus sadzīves atkritumus, cilvēkiem tiek uzdots nederīgos medikamentus izmest kopā ar jauktiem sadzīves atkritumiem.
Tomēr, ja sadzīves atkritumi netiek sadedzināti, medikamentu atkritumus rekomendē izmest mobilās savākšanas transportlīdzekļos vai pārstrādes centros. Informācija par nederīgajiem veterinārajiem medikamentiem ir mazāk pieejama nekā informācija par cilvēkiem lietotajiem medikamentiem, kuru nodošana parasti ir labāk organizēta, nekā tas ir attiecībā uz veterinārajiem medikamentiem.
"CWPharma" projektā tika izstrādāts 21 labās prakses ieteikums cilvēkiem lietoto un veterināro medikamentu atkritumu savākšanai un iznīcināšanai, kā arī farmācijas produktu racionālas izmantošanas veicināšanai Baltijas jūras reģionā. To īstenošanai valsts līmenī ir jāpievērš īpaša uzmanība, ņemot vērā valstu normatīvo aktu atšķirības ES Baltijas jūras valstīs un Krievijā. Projekta pārskatā ieteiktā labā prakse ir saskaņā ar ES stratēģisko pieeju efektīvai riska samazināšanai.
Viens no galvenajiem ieteikumiem ir tāds, ka iedzīvotājiem jābūt iespējai visus nederīgos cilvēkiem lietotos medikamentus – gan recepšu, gan bezrecepšu – nogādāt noteiktā savākšanas vietā,
piemēram, vietā, kur tās ir iegādātas – aptiekā vai bīstamo atkritumu savākšanas vietā (šķiroto atkritumu savākšanas laukumos). Tādā veidā nederīgos medikamentus var pienācīgi iznīcināt. Šī prakse ir vienkārši iegaumējama un arī pietiekami viegla iedzīvotājiem. Šai pašai praksei būtu jāattiecas arī uz mājdzīvniekiem lietotajiem medikamentiem.
Attiecībā uz farmācijas atkritumiem, kas rodas slimnīcās, visefektīvākā prakse ir tāda, ka slimnīcas savāc savus atkritumus un nosūta tos tieši uz atkritumu apstrādes iekārtām. Tā ir arī pašreizējā prakse Baltijas jūras reģionā. Citās veselības aprūpes iestādēs, piemēram, privātās klīnikās, veco ļaužu pansionātos un iestādēs, kuras nodrošina aprūpi mājās, būtu jābūt centralizētām farmaceitisko atkritumu savākšanas shēmām.
Baltijas jūras reģionā veterināro medikamentu atkritumus pašlaik galvenokārt savāc veterinārārsti kopā ar cita veida veterinārajiem atkritumiem, kā arī lauksaimnieki tos atdod vietējos savākšanas punktos (piemēram, aptiekās) vai nodod bīstamo atkritumu apsaimniekotājiem vai tiešā veidā – kopā ar sadzīves atkritumiem.
Ieteicams veterinārārstam, veicot pārbaudes vizītes saimniecībā, piedāvāt iespēju lauksaimniekam nodot nederīgos veterināros medikamentus veterinārārstam, kurš varētu iekasēt savākšanas un atkritumu apsaimniekošanas izmaksas.
Turklāt, ja nederīgo medikamentu daudzums ir pārmērīgi liels, lauksaimniekiem būtu jāatbild par nederīgo medikamentu nodošanas organizēšanu atbilstošai apstrādei, tāpat kā to dara aptiekas un slimnīcas. Mērenu nederīgo medikamentu atkritumu daudzumu vajadzētu atļaut nodot tajās pašās savākšanas vietās kā nederīgos mājsaimniecību medikamentus. Tomēr “mērens” un “pārmērīgi augsts” daudzums būtu jādefinē konkrētāk.
Ieteicama ir arī mērķtiecīgu informācijas kampaņu rīkošana iedzīvotājiem, ārstiem, veterinārārstiem un lauksaimniekiem par aktīvo farmaceitisko vielu ietekmi uz vidi un par to, kā pienācīgi rīkoties ar nederīgajiem medikamentiem. Šīm mērķgrupām ir galvenā loma, palīdzot īstenot vairākas "CWPharma" projekta ieteiktās prakses.
Savukārt kā nederīgo medikamentu un citu farmaceitisko atkritumu apstrādes metode ir ieteicama sadedzināšana augstā temperatūrā aptuveni 1100–1300 °C, ja vien nav pierādīta zemāka temperatūra, kas aktīvās sastāvdaļas neatgriezeniski pārveido par nebīstamām vielām.
"Iedzīvotājiem nododot visus medikamentu atkritumus aptiekās vai šķiroto atkritumu savākšanas laukumos, kas tālāk nodrošina drošu to apstrādi sadarbībā ar bīstamo atkritumu apsaimniekotājiem, tiek veicināta farmaceitisko vielu emisiju samazināšanās Baltijas jūrā.
Tāda rīcība ar nederīgajiem medikamentiem kā iemešana kanalizācijas sistēmā vai sadzīves atkritumos var veicināt palielinātas šo vielu emisijas notekūdeņos
vai sadzīves atkritumu poligona infiltrātā, ko notekūdeņu attīrīšanas iekārtas nespēj attīrīt," piebilst Anete Kubliņa, LVĢMC Iekšzemes ūdeņu nodaļas vecākā speciāliste.
