Vien nedaudz vairāk nekā pusei aptaujāto ir labas zināšanas par HIV infekciju, secināts pētījumā. Tajā vairāk nekā 300 aptaujātajiem piedāvāja dažādus apgalvojumus par šo infekciju.
„Latvija ir pirmajā vietā jaunatklāto HIV gadījumu ziņā joprojām katru gadu.
Tātad šis zināšanu trūkums noteikti ir viens no iemesliem,” norāda pētījuma vadītāja, Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības institūta pētniece Anda Ķīvīte – Urtāne.
Apmēram ceturtdaļa aptaujāto uzskata, ka inficēties var no kukaiņa koduma, vai arī nezina, ka šādi inficēties nevar. „86% zina, ka tas, ja pēc seksa ātri nomazgājas, tas nepasargā no inficēšanās ar HIV vai citām infekcijām. Tomēr 14% šķiet, ka kaut ko var nomazgāt nost vai izmazgāt ārā pēc dzimumattiecībām,” stāsta Ķīvīte – Urtāne.
Daļa aptaujāto kļūdaini uzskata, ka HIV izplatās ar kanalizācijas starpniecību. Vairums tomēr zina, ka tā nav. „Tomēr vēl pirms dažiem gadiem es esmu personīgi dzirdējusi no vienas lielas Latvijas pilsētas pārstāvjiem, veselības aprūpes speciālistiem, kas uzskata, ka šajā pilsētā HIV izplatās tieši ar kanalizācijas starpniecību. Tas bija maksimums pirms četriem gadiem. Tā kā šie mīti joprojām ir dzīvi. Kādi 17% domā, ka kanalizācija varētu būt pie vainas,” norāda pētniece.
Ārpus Rīgas aptaujātajiem ir vājākas zināšanas nekā rīdziniekiem. Vājākas zināšanas ir arī vecākiem cilvēkiem.
Atbalsta grupas inficētajiem ar HIV un AIDS slimniekiem „AGIHAS” aktīvists Aigars Ceplītis skaidro – inficētiem cilvēkiem var piedzimt vesels bērns. Turklāt, ja HIV inficētais cilvēks lieto speciālus medikamentus, viņš nav bīstams apkārtējiem – nevar to izplatīt.
„Tiešām Latvijā ir šis stereotips, ka ar HIV slimo tikai narkomāni. Bet Latvijā ir arī šļirču apmaiņas centri. Līdz ar to starp narkomāniem patiesībā inficēties Latvijas apstākļos mūsdienās ir daudz zemāks risks nekā seksuālā ceļā,” stāsta Ceplītis.
Biedrības valdes priekšsēdētājs Andris Veiķenieks skaidro, ka šī infekcija var skart ikvienu: „Mums nav bijusi tāda atklāta saruna par seksu kā tādu, kas ir jebkuras sabiedrības normāla sastāvdaļa, jebkura cilvēka dzīves normāla sastāvdaļa. Nav arī noslēpums tas, ka pēc pētījumiem seksuālās attiecības jaunieši uzsāk aptuveni 17 gadu vecumā. Toties pirmās laulības ir 27 gadu vecumā. Tātad šie desmit meklējuma gadi nozīmē, ka partneri tiek mainīti. HIV infekcijai ir ļoti ilgs inkubācijas periods. Tas nozīmē, ka tikai pēc kaut kādiem gadiem var parādīties pirmās pazīmes, ka pats cilvēks jūt, ka viņš ir slims.”
Svarīgi pārbaudīties un zināt, kā sevi pasargāt. Pētījuma vadītāja Ķīvīte-Urtāne skaidro, ka pastāv trīs inficēšanās ceļi un četri bioloģiskie šķidrumi, no kuriem jāuzmanās: „Tās ir asinis, kas var pārnest HIV infekciju, seksuālie šķidrumi, tātad sperma vai vaginālie izdalījumi, un mātes piens. Attiecīgi inficēšanās ceļš ir seksuālais – tātad tikai prezervatīvs mūs var pasargāt no inficēšanās. Tad ir asins kontakts, kas nozīmē, ka īstenībā, sniedzot pirmo palīdzību, mums jebkurā situācijā ir jāvelk cimdi, jāpasargā sevi. Bet, tiesa gan, ja arī inficētas asinis nonāk uz veselas ādas, arī tad inficēšanās nevar notikt. Tur ir abpusējām brūcēm jābūt. Un inficētas māmiņas dod piena maisījumus saviem bērniņiem, lai nenotiktu inficēšanās ar mātes pienu.”
Balstoties pētījuma rezultātos biedrība izveidoja 3D formāta izglītojošus video materiālus, kurus iecerēts izplatīt arī skolās.
