Pētījums: mazkustīguma dēļ mirst pieci miljoni cilvēku gadā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 11 gadiem un 8 mēnešiem.

Trešdaļa pasaules pieaugušo ir fiziski neaktīvi, un mazkustīgs dzīvesveids izraisa apmēram piecu miljonu cilvēku nāvi gadā, liecina trešdien publicēts pētījums britu medicīnas žurnālā "Lancet".

Trešdaļa pasaules pieaugušo ir fiziski neaktīvi, un mazkustīgs dzīvesveids izraisa apmēram piecu miljonu cilvēku nāvi gadā, liecina trešdien publicēts pētījums britu medicīnas žurnālā "Lancet".

Pētījumā, kas publicēts pirms Londonas Olimpiskajām spēlēm, konstatēts, ka aptuveni trim no katriem 10 cilvēkiem vismaz 15 gadu vecumā - apmēram 1,5 miljardiem cilvēku - fiziskā aktivitāte ir nepietiekama. 

Vēl satraucošāka aina ir pusaudžu vecuma grupā no 13 līdz 15 gadiem, kur mazkustīgums ir raksturīgs četrām piektdaļām pusaudžu.

Zinātnieki atzina, ka šī problēma jau ir uzskatāma par pandēmisku. 

Pētījuma autori uzskata, ka nepietiekama fiziska aktivitāte vai mazkustīgums ir gadījumos, ja cilvēks neveic mērenus fiziskus vingrinājumus vismaz 30 minūtes piecreiz nedēļā, enerģiskus fiziskus vingrinājumus 20 minūtes trīsreiz nedēļā vai abu variantu kombināciju.

Mazkustīgums pieaug novecojot, sievietēm tas ir vairāk sastopams nekā vīriešiem, un šī problēma pastāv galvenokārt turīgās valstīs.

Salīdzinot fiziskās aktivitātes līmeni ar slimību statistiku, konstatēts, ka 2008.gadā no 57 miljoniem nāves gadījumu pasaulē vairāk nekā 5,3 miljonus izraisījis mazkustīgums. Līdz ar to mazkustīgums ir kļuvis par riska faktoru, kas ir tikpat nopietns kā smēķēšana vai liekais svars. 

Mazkustīgums izraisījis apmēram 6% koronāro sirds slimību gadījumu, 7% 2.tipa diabēta gadījumu un 10% krūšu vēža un resnās zarnas vēža gadījumu. 

Pētījumā teikts, ka mazkustīguma samazināšana par 10% var samazināt nāves gadījumu skaitu par vairāk nekā pusmiljonu gadā. 

Cilvēka ķermenim vajadzīga fiziska aktivitāte, lai palīdzētu kauliem, muskuļiem, sirdij un citiem orgāniem optimāli funkcionēt, tomēr cilvēki tagad arvien mazāk pastaigājas, skrien un brauc ar divriteni, bet pavada vairāk laika automašīnās un pie datoriem, konstatēts pētījumā. 

Tā autori aicināja veicināt fizisku aktivitāti globālā mērogā, piemēram, uzlabojot gājēju un velosipēdistu drošību pilsētu ielās, palielinot fizkultūras stundu skaitu skolās un veicinot bezmaksas sabiedrisku vingrošanas vietu pieejamību. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti