Medijpratība ir prasme meklēt un analizēt informāciju, kritiski izvērtējot mediju vēstījumus un piedaloties mediju satura veidošanā. KM pētījuma rezultāti liecina, ka šīs prasmes Latvijas iedzīvotājiem vēl spēcīgi jāattīsta.
Puse Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka var uzticēties informācijai, ja tā izskanējusi kādā no medijiem, savukārt tikai 40% Latvijas iedzīvotāju apgalvo, ka spēj atpazīt uzticamu informāciju no tendenciozas un safabricētas.
Rīgā aptuveni divas trešdaļas iedzīvotāju apzinās, ka dažādi mediji mēdz atšķirīgi interpretēt informāciju un notikumus. Bet reģionos šādas izpratnes trūkst. Sliktākā situācija ir Latgalē, kur apgalvojumam, ka dažādos medijos viena un tā pati informācija var būt atspoguļota dažādi, piekrita vien 31 procents aptaujāto.
Šāds iedzīvotāju uzskats rada riskus, ka jebko, piemēram, internetā publicēto, varētu uztvert kā absolūtu patiesību, un līdz ar to ar cilvēku var manipulēt, norāda KM Mediju politikas nodaļas eksperte Klinta Ločmele.
Tikai aptuveni puse Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka pastāv atšķirības, kā vienu un to pašu notikumu mēdz atspoguļot dažādi mediji. Turklāt par iespējamību, ka mediju saturs var būt ne vien uzticams, bet arī apzināti nepatiess, daļa aptaujas dalībnieku nav aizdomājušies. Proti, 27% nespēj novērtēt savu spēju atpazīt uzticamu informāciju medijos no manipulatīvas, jo nav par to domājis.
Aptaujas rezultāti apliecina, ka daļa Latvijas iedzīvotāju neprot izvērtēt arī interneta meklēšanas programmu (piemēram, "Google", "Bing" vai citu) piedāvātos rezultātus, uzskatot, ka interneta meklētāju pirmie piedāvātie rezultāti ir uzticamākie, Parasti tie ir reklāmas materiāli.
Piektā daļa Latvijas iedzīvotāju mēdz dalīties ar informāciju internetā, to nepārbaudot. Ločmele atzīst, ka sevišķi augsts īpatsvars ir jauniešu vecumgrupā no 15 līdz 24 gadiem (gandrīz 40%) - tas ir pārsteidzoši, jo jaunieši savas spējas informācijas atpazīšanā vērtē kā labas, bet vairākumā gadījumu tomēr tic sociālajos tīklos atrodamajai informācijai un dalās ar to tālāk.
Latvijas sabiedrībai raksturīgs augsts uzticēšanās līmenis sabiedriskajiem medijiem. Latvijas Televīzija un Latvijas Radio savos mediju tirgus segmentos ir uzticības līderi.
LTV1 “Panorāma” kopumā tika atzīta par uzticamāko TV ziņu raidījumu.
Pēc “Latvijas faktu” veiktās aptaujas datiem pārliecinoši populārākais ziņu avots valstī ir portāls “Delfi”, tam seko vēl divas interneta vietnes – “Tvnet” un “Apollo”, un tad arī televīzijas – no tām iedzīvotāji visbiežāk minējuši raidījumu “Panorāma”, arī Latvijas Televīzijas pirmo kanālu kopumā, un tālāk seko komerckanāli – LNT, Pirmais Baltijas kanāls un TV3. Līdzīga aina datos, kas parāda aptaujāto ieradumus, meklējot informāciju par politiskajām norisēm Latvijā, arī “Delfi”, “Tvnet” un “Panorāma”, bet kā pasaules politikas norišu avots pārliecinošs līderis ir “Delfi”, un tālāk jau vairākiem televīzijas kanāliem līdzvērtīgas pozīcijas.
Analizējot atbildes, ko snieguši ne latviešu valodā runājošie, aina pavisam citāda – līderis gan tas pats, bet seko Pirmais Baltijas kanāls un vairāki tā raidījumi, Krievijas televīzija, bet pa vidu arī “Panorāma”. Aptuveni trešdaļa no aptaujātajiem norādījusi, ka lieto medijus krievu valodā.
Kā rāda aptaujas dati, spēja kritiski izvērtēt medijos redzētu un dzirdēto ir tieši saistīta ar personas ienākumu un izglītības līmeni, tātad, jo tas augstāks, jo labāk veicas ar informācijas analīzi, un arī dzīvesvietai ir būtiska nozīme – jo tālāk no galvaspilsētas, jo zemāks medijpratības līmenis. Turklāt pret pārējās sabiedrības spējām ar vēsu galvu paraudzīties uz medijos redzētu un dzirdēto cilvēki ir krietni kritiskāki nekā paši pret savām, un, lūk, par to aptaujas veicēju komentārs.
Kā īpaši satraucošu rādītāju aptaujas autori min medijpratības visai zemo līmeni jauniešu vidū, jo vairāk nekā puse no aptaujātajiem vecumā no 15 līdz 24iem gadiem norādījuši, ka tic sociālajos tīklos uzietajai informācijai, un divas piektdaļas atzinuši, ka ar šo informāciju dalās, to īpaši nepārbaudot.
Tieši uz jauniešu izglītošanu medijpratībā nolēmusi koncentrēties Kultūras ministrija. Šobrīd tiek slēgti līgumi ar Zviedriju par īpašu tur radītu medijpratības materiālu izmantošanu mācību stundās pie mums, un paredzams, ka skolotājiem šie materiāli būs pieejami ar nākamā gada janvāri.
“Tur ir gan sadaļas par drošību internetā, gan par propagandu, par sociālajiem medijiem un tamlīdzīgām tēmām, un tas ir pasniegts tādā veidā, ka skolotāji var adaptēt savās stundās. Un adaptējot šo materiālu Latvijas situācijai – visticamāk, tas būs kā mācību materiāls, nevis metodisks līdzeklis, taču šajā procesā mēs noteikti iesaistīsim Valsts izglītības satura centra,” skaidroja Klinta Ločmele.
„Medijpratība ietekmē gan cilvēka ikdienas lēmumus un dzīves kvalitāti, piemēram, akli paļaujoties reklāmu solījumiem ar brīnumlīdzekļu palīdzību nedēļas laikā strauji zaudēt svaru vai iemācīties svešvalodu, gan rada nopietnus draudus valsts drošībai – tikai medijpratīga sabiedrība ir izturīga pret trešo valstu izplatītu manipulatīvu informāciju,” norādīja Ločmele.
