Pētījums: Latviju pasaulē vislabāk pārstāv bieži peltie politiķi
Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 11 gadiem un 8 mēnešiem.
29. februāris, 2012, 13:46
Tuvojoties ziemas noslēgumam un gaidot cerīgāku un siltāku sezonu, „DNB Latvijas barometra” pētījumā šoreiz uzmanība pievērsta tam, cik cerīgi un pozitīvi spējam paskatīties paši uz savu dzīvi un Latvijā notiekošajiem procesiem.
Pēdējo divdesmit gadu laikā esam piedzīvojuši nozīmīgus vēsturiskus notikumus gan politikā un ekonomikā, gan kultūras, izglītības un citās jomās. Tomēr pētījums liecina, ka notikumi, kas būtiski ietekmējuši mūsu valsts virzību, bet, iespējams, guvuši mazāku publicitāti, ne vienmēr tik izšķiroši šķiet iedzīvotājiem. Savukārt ikdienā aktīvi peltas parādības un cilvēki patiesībā, pēc vairākuma domām, tomēr ir izšķiroši nozīmīgi. Piemēram, bieži peltie politiķi ir tie, par kuriem vairāk nekā puse „DNB Latvijas barometra” pētījuma respondentu atzīst – pēdējos desmit gados viņi ir visvairāk paveikuši Latvijas labā.
Aicināti nosaukt trīs cilvēkus, kas, viņuprāt, pēdējā desmitgadē vislabāk pārstāvējuši Latviju pasaulē, pētījuma respondenti kopumā minējuši ap 200 personu – to vidū 53% aptaujāto nosaukuši gan esošos, gan bijušos politiķus, 39% sportistus, bet 38% - mūziķus. Aktieri, režisori, mākslinieki, mediķi, uzņēmēji un citu profesiju pārstāvji minēti krietni retāk – tikai 4-5% atbilžu uz šo jautājumu. Jāpiebilst, ka lielākā daļa iedzīvotāju uzskatījuši, ka Latviju pasaulē vislabāk pārstāvējusi bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga (35%), komponists un bijušais Saeimas deputāts Raimonds Pauls (17%), skeletonisti Martins un Tomass Dukuri (17%), kuriem ar lielāku procentpunktu starpību seko Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (7%) un citi sabiedrībā zināmi cilvēki.
Savukārt par lielākajiem Latvijas kā valsts panākumiem „DNB Latvijas barometra” aptaujātie iedzīvotāji visbiežāk minējuši sportistu panākumus starptautiskajās sacensībās (tostarp Olimpiskajās spēlēs, dažādu sporta veidu pasaules čempionātos u.c.) – šādu atbildi snieguši 42% respondentu. Iestāšanos Eiropas Savienībā kā nozīmīgu panākumu minējuši 37% aptaujāto, lata kā nacionālās valūtas saglabāšanu – 35%, bet iestāšanos NATO – 29% respondentu. Iespēju Latvijā rīkot tādus Eiropas un pasaules mēroga pasākumus kā Pasaules čempionātu hokejā vai Eirovīzijas dziesmu konkursu kā īpašu panākumu norādījusi vairāk nekā ceturtā daļa jeb 27% aptaujāto.
Jāatzīst, ka ievērojami mazāka daļa iedzīvotāju par panākumiem uzskata Latvijas spēju pārvarēt ekonomisko krīzi (13%), zinātnieku sasniegumus (12%) un panākumus biznesā (8-9%).
Visbeidzot, raksturojot ieguvumus, kādus ikvienam Latvijas iedzīvotājam sniegusi neatkarīgas valsts atjaunošana pirms vairāk nekā 20 gadiem, visbiežāk aptaujātie norādījuši tieši to, ka ir iespēja dzīvot pašiem savā, neatkarīgā valstī (52%), tomēr tikpat augstu kā šo emocionālo ieguvumu respondenti vērtē arī ļoti praktisko iespēju brīvi ceļot. Vairāk nekā trešā daļa respondentu uzskata, ka lielākie ieguvumi ir oficiālās valsts valodas statuss latviešu valodai (34%) un iespēja brīvi iegādāties dažādas preces, kas padomju laikos bija deficīts (33%). Gandrīz trešā daļa aptaujāto arī atzīmējusi iespēju brīvi nodarboties ar uzņēmējdarbību (29%) un publiski paust savus uzskatus (28%). Tikmēr vismazāk iedzīvotāju kā lielākos ieguvumus norādījuši labākas darba un karjeras iespējas nekā iepriekš (12%) un atkalapvienošanos ar Eiropu un Rietumu pasaules vērtībām (8%).
Vaicāti, kādas norises Latvijā pēc desmit gadiem respondentiem ļautu teikt „es lepojos ar Latviju”, 60% aptaujāto norādījuši, ka jābūt stabiliem ekonomiskajiem rādītājiem (IKP, inflācijas un bezdarba līmenim jābūt normas robežās). Arī uzlabota veselības aprūpe (53%), attīstīta lauksaimniecība (52%), labāka sociālā atbalsta sistēma (pensijas, augstāki pabalsti, palīdzība mazturīgajiem, ģimenēm, cilvēkiem ar īpašām vajadzībām; 51%), Eiropas Savienības vidējā labklājības līmeņa sasniegšana (50%) un aizbraukušo Latvijas iedzīvotāju atgriešanās (49%) ir tie indikatori, kuri iedzīvotājiem ļautu lepoties ar Latviju un tās sasniegumiem.
Jāpiebilst, ka kontekstā ar vēlmi pēc ekonomiskās situācijas stabilizēšanās un labklājības pieauguma valstī tradicionālo ikmēneša „DNB Latvijas barometra” indikatoru rādītāji arī šomēnes joprojām uzrāda pozitīvu tendenci. Lai arī pēc straujā kāpuma 2011. gada nogalē nedaudz pasliktinājies kopējās situācijas attīstības vērtējums, iedzīvotāju noskaņojums par to, kādas izmaiņas skar valsts ekonomisko stāvokli, uzlabojas. Salīdzinot ar decembri, par četriem punktiem uzlabojies ekonomiskās situācijas attīstības vērtējums, savukārt salīdzinājumā ar pagājušā gada sākumu tas ir pakāpies par 21 punktu. Līdzīgs uzlabojums vērojams iedzīvotāju vērtējumos par viņu ģimenes materiālo stāvokli.
Interesanti, ka, neraugoties uz skeptiskajām ekspertu prognozēm, iepazīstoties ar iepriekšējā „DNB Latvijas barometra” rezultātiem, aptaujāto attieksme pret valdības darbu pēdējo četru mēnešu laikā ir kļuvusi mazāk kritiska nekā iepriekš, valdības darba indikatoram kopš 2011. gada oktobra pakāpjoties par 15 punktiem.
Kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!