Pētījums: Latvijas pilsētās un laukos ir atšķirīga izglītības pieejamība

Latvijā starp pilsētām un lauku reģioniem nav vienlīdzības izglītības pieejamībā, secināts Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) izstrādātajā ziņojumā "OECD Latvijas Prasmju stratēģija: Novērtējums un rekomendācijas".

Ceturtdien, 19.decembrī, prezentētajā ziņojumā par Latvijas izglītības un prasmju stratēģijas attīstību norādīts, ka vienlīdzīguma nodrošināšana izglītībā ir liels rīcībpolitikas izaicinājums Latvijā un šajā ziņā Latvijas izglītības sistēma uzrādot jauktus rezultātus.

Pētnieki norāda, ka no vienas puses, obligātā izglītības sistēma ir salīdzinoši iekļaujoša, tomēr, no otras puses, pastāv izglītojamo rezultātu liela ģeogrāfiskā gradācija. Latvijas lauku skolu izglītojamajiem vidēji ir zemākas prasmes un ir mazāka varbūtība, ka viņi turpinās mācības.

Tāpat eksperti skaidroja, ka lauku skolas saskaras ar virkni izaicinājumu, tostarp talantīgāko skolotāju piesaistīšanā un atbiruma novēršanā.

Vienlaikus tiek norādīts, ka skolēnu skaita samazināšanās rada spiedienu uz lauku skolām saglabāt efektivitāti ar mazu skolēnu skaitu.

OECD eksperti šīs problēmas risināšanai ir izstrādājuši rekomendācijas, piemēram, pārskatīt skolu tīkla sakārtošanas procesu un nodrošināt vienādu piekļuvi kvalitatīvai pirmsskolas izglītībai un aprūpei. Tāpat eksperti uzsver, ka Latvijai jānodrošina visiem izglītojamajiem vienādas mācīšanās iespējas.

Organizācijas eksperti piedāvā Latvijai nacionālā līmenī definēt pārskatāmu kvalitatīvu un kvantitatīvu kritēriju kopumu saistībā ar skolu konsolidācijas jautājumu, lai palielinātu dibinātāju atbildību efektīva skolu tīkla izveidošanā un uzturēšanā. Tāpat OECD vienlīdzīguma palielināšanai starp pilsētām un laukiem piedāvā izvērtēt iniciatīvu izveidošanu augsti kompetentu jaunu skolotāju motivēšanai strādāt lauku skolās.

Savukārt, lai samazinātu ar pirmsskolas izglītību un aprūpi saistīto finanšu slogu, eksperti piedāvā izveidot vajadzībās pārbaudītu pašvaldību atbalstu.

Ziņojumā norādīts, ka, lai gan Latvija ir atzīstami progresējusi, tai ir liels potenciāls vēl vairāk uzlabot jauniešu prasmes. Eksperti skaidroja, ka, lai gan pēdējo gadu laikā ir panākti uzlabojumi, Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas (PISA) rezultāti dabaszinībās, lasīšanā un matemātikā ir nedaudz zem OECD vidējiem rādītājiem. Turklāt tikai 8,3% Latvijas skolēnu ir labāko rezultātu grupā, kas ir mazāk par OECD vidējo lielumu - 15,3% - un atpaliek no Igaunijas, kur šis rādītājs ir 20,4%, kā arī no Lietuvas, kur šis rādītājs ir 9,5%.

Kaut gan sociālekonomisko faktoru ietekme uz skolēnu sniegumu ir zem OECD vidējā līmeņa, tomēr joprojām pastāv snieguma atšķirības starp grupām - pilsēta un lauki, zēni un meitenes. Atšķirības pastāv visos izglītības līmeņos, sākot no sākumskolas līdz pat vidējai izglītībai, skaidro eksperti.

OECD eksperti ziņojumā arī uzsver, ka izglītības līmenis Latvijā ir augsts, tomēr joprojām pastāv dažādi izaicinājumi. Ziņojumā skaidrots, ka atšķirībā no daudzām OECD valstīm, gandrīz visi Latvijas iedzīvotāji ir ieguvuši vismaz vidējo izglītību - 2017.gadā tikai 12,4% pieaugušo nebija apguvuši vidējo izglītību, kamēr OECD valstīs šis rādītājs vidēji ir 20,7%.

IZM valsts sekretāra vietniece Gunta Arāja Zane Mače

    Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietniece Gunta Arāja atzīst, ka šāda atšķirība pastāv un to rāda arī citi pētījumi. Taču viņa uzskata, ka tas ne vienmēr nozīmē sliktāku izglītību, rezultātus var ietekmēt arī atšķirīgā vide, tas, ka lauku skolām ir grūtāk atrast pedagogus un arī klašu lielumam ir nozīme. Ja skolēnu skaits ir mazāks, tad audzēkņiem ir grūtāk iemācīties strādāt patstāvīgi.

    Arāja uzskata, ka ir jādomā pie efektīvāku resursu izmantošanu, tas nozīmē skolu tīklu reformu un pašas izglītības efektivizēšanu.

    Tas gan nenozīmē, ka ir automātiski jāslēdz izglītības iestādes skolās, skaidro Arāja.

    "Skola2030" Mācību satura ieviešanas vadītāja Zane OliņaZane Mače

      Tikmēr "Skola2030" Mācību satura ieviešanas vadītāja Zane Oliņa norāda - dati, kurus lietoja OECD eksperti, mums ir zināmi jau vairākus gadus. Līdzīgu tendenci uzrāda arī centralizēto eksāmenu rezultāti. Viņa piekrīt, ka strukturāla nevienlīdzība starp skolām un tas ir atkarīgs no mācību iestādes atrašanās vietas. Oliņa domā, ka situācija ir saistīta ar vēlēšanos kaut ko mainīt gan politiski, gan praktiski. Viņasprāt, ir laiks domāt, kā panākt to, ka visās skolās strādā labākie skolotāji.

      Kļūda rakstā?

      Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

      Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

      Latvijā
      Ziņas
      Jaunākie
      Interesanti