Kopumā trešdaļa Eiropas Savienības dalībvalstu iedzīvotāju klimata pārmaiņas uzskata par vienu no nozīmīgākajiem izaicinājumiem, ar kuriem dzīves laikā sastapsies Eiropā dzīvojošie. Līdzīgi situāciju vērtē arī cilvēki Lielbritānijā (30%) un ASV (27%).
Zems uzticības līmenis
Turpretī Ķīnā klimata izmaiņu radītie draudi valsts iedzīvotāju vērtējumā rada pašu lielāko apdraudējumu (61%), ar ko viņiem ir jāsaskaras, par diviem procentpunktiem apsteidzot arī Covid-19.
“Ticība klimata krīzei kā nopietnam draudam ir saistīta ar ticību valstij un politiskajai elitei,” skaidro politikas socioloģe un Latvijas Kultūras akadēmijas asociētā profesore Liene Ozoliņa. “Latvijā tas ir izpaudies īpaši spilgti,” viņa atzīmē.
Socioloģe vērtē, ka liela sociālekonomiskā nevienlīdzība un nedrošība Latvijā iet roku rokā ar zemu uzticību gan demokrātiskajai pārvaldei, gan tradicionālajiem medijiem, un sabiedrības uzskati par klimata krīzi tādējādi ir vienas, iespējams, negaidītas sekas šim vispārēji zemajam uzticības līmenim.
Ozoliņa uzsver, ka cilvēku uzskati un attieksmes veidojas noteiktā sociālajā kontekstā. “Labs piemērs šeit ir ASV, kur klimata jautājumi ir ļoti politizēti,” norāda socioloģe. Eksperte vērtē, ka arī labējā un kreisā politika ir piemēri, kas piedāvā atšķirīgas interpretācijas par sabiedrību, pasauli, sevi, par problēmām, kas mūs apdraud, un par risinājumiem.
Netic, ka ar savu rīcību ietekmē klimata pārmaiņas
Latvijas Dabas fonda klimata eksperts Ojārs Balcers norāda, ka karstuma viļņi Latvijā viennozīmīgi statistiski atstāj iespaidu uz cilvēku veselības un mirstības rādītājiem, it īpaši tur, kur nav vecu un lielu koku ēnu vai pieejamu pagrabu un sabiedrisko strūklaku.
“Ne klimata pārmaiņas, ne gaisa kvalitāte Rīgā plašsaziņas līdzekļos netiek identificēti kā statistiski būtiski cēloņi šīm sekām uz veselību. Līdz ar to sabiedrība nesaņem atbilstošu informāciju un pagaidām izturas nepietiekami nopietni,” brīdina speciālists.
Eiropas Investīciju bankas pētījuma rezultāti liecina, ka Latvijā tikai 44% respondentu uzskata, ka viņu pašu rīcība var ietekmēt klimata pārmaiņas. Tas ir zemākais rādītājs aptaujas dalībnieku vidū. Pārējās valstīs vairāk par pusi respondentu ir norādījuši, ka tic individuālas uzvedības nozīmei klimata pārmaiņu attīstībā.
Skaidrojumu Latvijas iedzīvotāju attieksmei Balcers redz ne vien gūtā satura daudzumā un kvalitātē, bet arī veidos, kā informāciju patērējam. “Atbilde, manuprāt, ir tajā, ka Latvijā sabiedrības saziņas līdzekļu lietojums kopumā mainās no tekstuāla uz vizuālāku,” pārdomās dalās eksperts.
Infrastruktūras projekti ignorē klimata pārmaiņu ietekmi
“Palielinoties informācijas blīvumam un vēstījuma individualizācijai, noteikti mainīsies sabiedrības attieksme,” norāda Balcers, taču piebilst, ka runa ir ne vien par cilvēku izglītošanu, bet arī būtisku risku ignorēšanu no lēmumu pieņēmēju puses.
““Rail Baltica” ir 75 gadu infrastruktūras projekts, kas tiek būvēts blakus jūrai aktīvu klimata pārmaiņu laikā,” uzsver zinātnieks. Viņš atzīmē, ka jautājumus par šo pretrunu nevalstisko organizāciju eksperti uzdevuši gan, bet uz tiem atbildes pēc būtības neesot saņēmuši.
“Ir taču skaidrs, ka šādu infrastruktūru piekrastē būvēt ir ļoti liels risks, tieši tāpat kā plānot Rīgas koncertzāli uz salas Daugavā vai daži citi “spoži” projekti, kas pilnībā ignorē klimata pārmaiņu tematiku,” vērtē Latvijas Dabas fonda eksperts.
Tikmēr gandrīz astoņi no 10 eiropiešiem, īpaši tie, kuriem ir augstākas kvalifikācijas nodarbošanās un liberāli orientēti uzskati, saka, ka viņi cenšas samazināt savu personīgo ieguldījumu klimata pārmaiņās.
Latvieši negrib atteikties no lidojumiem
Visās Eiropas valstīs priekšplānā cilvēku centienos mazināt individuālo ietekmi uz klimatu ir sezonas produktu iegāde. Savukārt Latvijā ir mazākais to iedzīvotāju īpatsvars (50%), kas ir pārstājuši iegādāties produktus, kuri netiek ražoti tuvu dzīvesvietai.
Kopumā viszemākie rādītāji gatavībā mainīt līdzšinējos paradumus ir saistīti ar to sabiedrības daļu, kas turpmāk centīsies izvairīties no ceļojumiem gaisa satiksmē. No tiem Latvija arī šajā kategorijā ir pēdējā pozīcijā ar vien 19% respondentu, kas plāno samazināt lidojumus.
Jautājumā par pasākumiem, kuriem, pēc cilvēku domām, ir jābūt prioritātei attiecībā uz ilgtspējīgu patēriņu, vislielākā atsaucība no Latvijas iedzīvotājiem ir saistīta ar interesi labākās atkritumu pārstrādes sistēmās. 70% respondentu Latvijā norāda labāku atkritumu pārstrādi kā prioritāti cīņā ar klimata pārmaiņām.
Īstermiņa intereses dominē pār ilgtermiņa vajadzībām
Kopumā aptaujas dati liecina, ka 70% respondentu ES atbalstītu stingrākus valdības pasākumus ar mērķi mainīt sabiedrības paradumus, ja tas palīdzētu cīnīties ar klimata pārmaiņām. Vienlaikus tieši tāds pats aptaujas dalībnieku īpatsvars Latvijā piekrīt apgalvojumam, ka viņu pārstāvētā valsts, salīdzinot ar citām, atrodas priekšgalā cīņā ar klimata radītiem izaicinājumiem.
Ojārs Balcers pret šādu viedokli ir skeptisks un skaidro, ka klimatneitrāla Rīga un soļi, lai to sasniegtu, tāpat kā sabiedrības iesaiste diskusijās, pašlaik nebūt nav lēmumu pieņēmēju uzmanības fokusā.
“Piekrastes apbūve, palienes, “Latvijas Valsts mežu” veiktā veco mežu izciršana, ceļu izbūve un tā tālāk — neviens no šiem nav jauni jautājumi. Drīzāk tie ir neaktualizēti jautājumi, kuros īstermiņa intereses dominē pār sabiedrības ilgtermiņa vajadzībām,” vērtē nozares speciālists.
