Eiropas Ārlietu padomes veiktajā ikgadējā pētījumā par Eiropas ārpolitikas tendencēm vairāki desmiti pētnieku apskatīja Eiropas Savienības dalībvalstu ārpolitiku. Apskatot dažādas politikas jomas, valstis iedalītas trīs kategorijās, no kurām divas galvenās ir „līderi” un „slaisti”.
Rīgā tika prezentēts jaunākais pētījums par kopienas valstu ārpolitikas tendencēm pērn.
2015.gadā visas trīs Baltijas valstis – Latvija, Lietuva un Igaunija – atzītas par līderēm stingras un vienotas sankciju politikas saglabāšanā pret Krieviju, kā arī sadarbības veicināšanā ar ES Austrumu partnerības programmas valstīm.
Tajā pašā laikā Latvija, kā arī Lietuva līdz ar vēl 12 Eiropas Savienības valstīm, tostarp vairākām no Centrāleiropas, atzītas par neveiksmīgām humanitārās palīdzības sniegšanā bēgļu krīzes risināšanā. Līdz ar to šajā jautājumā šīm valstīm iedalīts „slaista” statuss. Pētījumā norādīts, ka tās „nesniedza pietiekamu atbalstu, salīdzinot ar savām iespējām” valstīm, kas visvairāk saskaras ar bēgļu krīzi, tostarp Turcijai, Jordānijai un Libānai.
Iemeslus šādai situācijai Latvijas gadījumā skaidroja Latvijas Ārpolitikas institūta pētniece Ilvija Bruģe: “Pirmkārt, mēs neesam izvirzījuši nopietnu un dzīvotspējīgu politiku bēgļu jautājumā. Mēs esam darījuši mazāko iespējamo. Otrs, mēs neesam piedāvājuši reālu materiālu palīdzību, iesaistījušies palīdzības sniegšanā Grieķijai, Itālijai. Mēs kaut kādu daļu attīstības sadarbības naudas esam veltījuši kaut kādām nometnēm, taču, salīdzinot ar to, kādu sadarbības attīstības daļu veltām Ukrainai, tas ir diezgan mazs skaitlis. Un, ņemot vērā krīzes lielumu, pilnīgi noteikti nepieciešams plašāk iesaistīties.”
Komentējot pētījuma secinājumus, Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andrejs Pildegovičs savukārt atbildēja, ka Latvija sniegusi atbalstu savu iespēju robežās: “Kopumā uz ES valstu fona Latvija neizskatās slikti. Šajā pētījumā Latvija atzīta par līderi divās jomās: Austrumu partnerības politika un vienota Eiropas politika attiecībā uz Krieviju. Attiecībā uz migrāciju, Sīrijas krīzes risināšanu esam darījuši to, kas ir mūsu valsts spēkos. Esam novirzījuši mūsu mērogam pietiekami nozīmīgus līdzekļus humanitārai palīdzībai, esam atbalstījuši bēgļu centrus Tuvajos Austrumos, Jordānijā, Sīrijas kaimiņzemēs.”
Igaunija un Lietuva arī kritiski novērtētas par nepietiekamu pienesumu cīņā pret cilvēktiesību pārkāpumiem Ķīnā. Tāpat Lietuvai veltīta kritika saistībā ar karavīru izvietošanu citās valstīs, bet tajā pašā laikā mūsu dienvidu kaimiņvalsts ir starp līderēm palīdzības sniegšanā Ukrainai.
