Dienas ziņas

ANO vadītāja vizītes laikā raķešu uzbrukums Kijivai

Dienas ziņas

Psihoterapeits M. Taube: Ziņas par karu ir jādozē

Darbs cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem

Pētījums: Latvijā darba tirgū iesaistīti vien nepilni 15% no visiem cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem

Latvijā ir aptuveni 30 000 cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem, no tiem tikai nepilni 15% ir iesaistīti darba tirgū, secināts Saeimas Analītiskā dienesta veiktajā pētījumā. Šāda statistika uzskatāma par nepietiekamu, tāpēc pētījuma autori rosina valdību lemt par jauniem atbalsta mehānismiem. Labklājības ministrija (LM) plāno valdībai rosināt valsts dotēta darba asistenta pakalpojuma izveidi personām ar garīga rakstura traucējumiem.

Personas ar garīga rakstura traucējumiem ir viena no nelabvēlīgākajā situācijā esošajām bezdarbnieku grupām. Lielākā daļa no šiem cilvēkiem var un grib strādāt, taču šādu iespēju nerod.

Madonas novada Sociālā dienesta sociālā darbiniece Rita Šuvcāne stāstīja: “Pieredzes stāsti ir arī negatīvi. Tev uzliek zīmogu uz pieres, kad pasaka, ka – tevi, tādu slimu nevajag, mums ar invaliditāti nevajag, tās ir tikai problēmas un papildu izmaksas; un tas arī viņiem nedod motivāciju darbu meklēt tālāk.”

Taču ir arī veiksmes stāsti, un viens no tiem ir Kalvis, kuram ir otrās grupas invaliditāte. Viņš pēc smagas saslimšanas atgriezās darba tirgū, iegūstot labi apmaksātu vietu kokapstrādes uzņēmumā Madonas novadā. 

Tomēr, tiekoties ar Vidzemes televīju, viņš pastāstīja, ka darbs radījis stresu un turpmāk nolēmis strādāt mežā kā pašnodarbinātais: “Es biju aizgājis uz uzņēmumu, kurā es nezināju pilnīgi neko, un viņi teica – rekur puiši parādīs, kā vajag darīt, ņem vērā viņu ieteikumus. Uz vietas mani apmācīja, sākumā, protams, man gāja lēnāk nekā citiem, bet tas ir tikai normāli. Protams, ir kaut kāda sabiedrības daļa, kas noliek invalīdus. Varbūt tas mācīšanās process ir ilgāks invaliditātes dēļ, bet ir tikai jācīnās un viss.”

Tāpat Madonas novada Sociālā dienesta sociālā darbiniece sacīja: “Piemēram, stāsts par vienu puisi, kurš iznāca no valsts sociālās aprūpes centra, kur viņš bija pavadījis 52 gadus, un atrada darbu, viņš bija ļoti priecīgs, laimīgs, zvanīja un raudāja, par šo mums tik vienkāršo faktu, ka viņš bija atradis darbu par sētnieku. Tā ir prieka sajūta – mani šeit novērtē, es jūtos labi, man ir dienas režīms.”

Lai arī šobrīd tiek nodrošinātas subsidētās darba vietas, kas paredz dotāciju 100% apmērā no minimālās darba algas, kā arī 10 eiro dienā par darbaudzināšanas procesu un 1000 eiro darba vietas aprīkošanai, Saeimas Analītiskā dienesta veiktajā pētījumā uzsvērts, ka tas nav pietiekami efektīvi un būtu vērts ieviest nodokļu atvieglojumus un darbnespējas lapas apmaksāšanu no valsts līdzekļiem.

Labklājības ministrijas (LM) Sociālo pakalpojumu un invaliditātes politikas departamenta direktors Aldis Dūdiņš norādīja: “Tas droši vien varētu būt vidējā termiņā risināms jautājums. Jautājuma attīstīšana varētu būt, bet tik viegli neiet, jo mums ir jārēķinās arī ar konkrētajām valsts budžeta iespējām.”

Šovasar Nodarbinātības valsts aģentūra (NVD) plāno izveidot personu ar invaliditāti konsultatīvo atbalsta centru.

Dūdiņš par centra darbību: “Iepazīstinās darba devējus ar šo cilvēku specifiskajām īpatnībām, izstāstīs, ka tas velns nav tik melns, kā to dažreiz mālē, un iedrošinās arī pašus cilvēkus ar invaliditāti.” 

LM arī norādīja, ka šogad ar ziņojumu plāno vērsties valdībā, rosinot par valsts dotēta darba vadītāja jeb asistenta pakalpojuma izveidi personām ar garīga rakstura traucējumiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt