Pētījums: Krievijas propagandai palīdz mediju nespēja pielāgoties auditorijai

Aizvien pieaugošie Krievijas centieni izmantot dezinformācijas un manipulācijas instrumentus rada nopietnu drošības un vārda brīvības apdraudējumu Austrumu partnerības valstīs, secināts Baltijas Mediju izcilības centra veiktā starptautiskā pētījumā “Austrumu partnerības valstu krievvalodīgo mediju iemaņu audits”.

Īpaši apdraudētas ir šo valstu krievvalodīgo kopienas, tāpēc pētnieki uzskata, ka vēl vairāk nepieciešams stiprināt neatkarīgos medijus reģionā, kas spēj auditorijas nodrošināt ar objektīvu, no viltus ziņām un manipulācijas brīvu informāciju.

Pētījumā, kas sešās valstīs veikts divu gadu garumā, izgaismojušies vairāki mediju vides trūkumi:

  • nepietiekama mediju profesionalitāte;
  • nespēja pielāgoties straujajām auditorijas paradumu maiņām;
  • stabilu ienākumu un mūsdienām atbilstošu biznesa modeļu trūkums.

Pētnieku komanda no Moldovas, Armēnijas, Ukrainas, Azerbaidžānas, Baltkrievijas un Gruzijas apkopojusi datus par situāciju šajās valstīs un nākusi klajā ar ierosinājumiem situācijas uzlabošanai.

Viņuprāt, situāciju varētu uzlabot pēc iespējas lielāka koordinācija gan starp medijiem, gan starptautiskajiem donoriem, meklējot jaunus attīstības un biznesa modeļus, kā arī sadarbojoties reģionālā līmenī.

“Nav nevienas valsts Eiropā un arī Āzijā, kas nepiedzīvotu būtiskas izmaiņas mediju vidē,

izņēmums nav arī Austrumu partnerības valstis. Taču sarežģītā situācija, kādā vairums no tām nonākušas, radījusi vēl lielākus izaicinājumus šo valstu medijiem,” saka centra izpilddirektore Gunta Sloga, norādot, ka pētījums ļauj daudz precīzāk identificēt reģiona mediju vājās vietas.

Vērienīgā pētījuma rezultātus piektdien, 15.jūnijā, plkst.10 prezentēs viesnīcā “Bellevue”.

2 komentāri
Jānis Lietavietis
Galvenā problēma ir finansējums, tādā mazā valstī kā Latvija - ir tikai pāris finanšu avoti, neatkarīgi no tā no kura naudu ņem, iestājas finansiāla atkarība un medijs tādēļ nevar atļauties atspoguļot visu patiesību, jeb bankrotēs. Tāpat ir arī akūta finanšu nepietiekamība, kas nemaz neļauj norīkot žurnālistus kārtīgai kāda jautājuma izpētei, kas prasītu nedēļas vai mēnešus darba, ja katrs raksts/sižets top stundas laikā, nevar gaidīt nekādu dziļo analīzi vai pat faktu pārbaudi, rezultāts ir pat vairāk atkarīgs no žurnālista veiksmes un intuīcijas kā no profesionalitātes. Protams, cīņā ar Kremļa propagandu nepietiks tikai ar kvalitatīvu ziņu sagatavošanu vien, ir jāsaprot, ka lielu auditoriju nevar nodrošināt ar ziņām vien, raidījumu un izklaides piedāvājumā neviena Latvijas televīzija nestāv ne tuvu Krievijas kanāliem, nekāda mūsu ziņu kvalitāte neko nedod, ja cilvēki tās vienkārši nekad neskatās, liela daļa Latvijas krievvalodīgo dzīvo uz pavisam citas planētas tā dēļ.
Kremilek Rukis
Nespēja vai negribēšana? Būtu derīgi palūkoties uz plašsaziņas līdzekļu īpašnieku struktūru. Sabiedriskajos medijos - ietekmes aģentu un 'derīgo muļķu" īpatsvaru. Vieni tiražē Kremļa viedokli, otri mēģina pārdot vietējiam bankrotējušu Rietumu neoliberālismu. Un tad brīnās, ka medijiem neuzticas! :)
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti