Pusdiena

Policistu algas vēl nav sasniegušas pirmskrīzes līmeni; likumsargu rindās valda pesimisms

Pusdiena

Lielbritānijā pēc parlamenta deputātes slepkavības apturētas kampaņas par dalību ES

Pētījums: KNAB veiktais darbs neatbilst sabiedrības gaidām

Pētījums: KNAB darbs neatbilst sabiedrības gaidām

Pretēji veiksmīgajam pirmo desmit gadu darbam pēdējos piecos gados Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) tēls ir cietis, vadībai trūkst kompetences un autoritātes, birojs zaudējis sabiedrības uzticību, darba rezultāti piedzīvojuši lejupslīdi un tikpat kā nav būtisku korupcijas atklājumu, liecina piektdien, 17.jūnijā, prezentētais  pētījums.

Savukārt politiskās gribas trūkums problēmas novērst liecina, ka novājināts birojs ir pat izdevīgs politiskajai elitei. Tādus secinājumus, kas gan nav nekas jauns, atklāj sabiedrisko organizāciju veikts pētījums par KNAB darba rezultātiem.

KNAB pirmo desmit gadu darba veiksmes pamatā bijusi zinoša biroja vadība, sabiedrības atbalsts un uzticība, kā arī spēja drīz pēc biroja izveides atklāt nopietnus kukuļošanas gadījumus, kas liecina par augsta līmeņa korupciju un valsts sagrābšanas pazīmēm. Tā secināja korupcijas pētniece Līga Stafecka.

Tikmēr pēdējos piecos gados vadības konflikti liecina par iekšējās turbulences laiku, bet sabiedrības uzticība zaudēta arī tādēļ, ka biroja darba rezultāti piedzīvo lejupslīdi. Esošie darbinieki nav novērtēti un tiek vajāti, turklāt trešdaļa korupcijas apkarotāju nomainījusies.

Tas viss ir izdevīgi politiķiem, kam arī trūcis politiskās gribas lietas sakārtot. Tā secina pētniece Stafecka.

“Politiķiem tas ir izdevīgākais laiks. Bijusī premjerministre [Laimdota] Straujuma intervijā atzina, ka bija sajūta - jo nespēcīgāks KNAB, jo vieglāk politiķiem dzīvot,” sacīja pētniece.

Lai situāciju uzlabotu, pētniece rosina stingrāk prasīt darba rezultātus, it īpaši atskaites no biroja priekšnieka Jaroslava Streļčenoka, kam likumdevējs būtiski palielinājis pilnvaras.

Viņa vieta diskusijas dalībnieku panelī šodien bija brīva, jo Streļčenokam bijis jāapmeklē kāda Saeimas komisija.

Tieši vadītāja lomu biroja darba rezultātos uzsver arī «Sabiedrības par atklātību «Delna»» jurists Gundars Jankovs. Viņš norāda, ka korupcijas apkarošanas uzlabošanā nav ne tikai politiskās gribas, bet nu arī vēlmes no sabiedrības.

“Valsts amatpersonas var brīvi izdarīt pārkāpumus un nesaņemt sodus, rodas nesodamības sajūta, un sabiedrība domā - kāpēc es nevaru rīkoties līdzīgi. Mēs ejam bīstamā virzienā, sabiedrībā aug vienaldzība, uz visām nebūšanām KNAB un valsts pārvaldē skatās kā uz tādu seriālu,” sacīja Jankovs.

Latvijas Universitātes profesore Skaidrīte Lasmane secina, ka novājināta korupcijas apkarošana ļauj varu privāto interešu, partiju dominēšanai valsts pārvaldē. To varot glābt tikai ar kvalitatīvāku visas sabiedrības izglītošanu. Politiskajā elitē pēdējos gados nostiprinājusies pārliecība, ka pārkāpumos pieķerti netiks.

“Ja medus uz mēles, tas jānogaršo. Un varai tas ir lielā mēra uz mēles un nogaršots lielā mērā...” sacīja Lasmane.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka vietniece Ilze Jurča sabiedrisko organizāciju pētījumu, kas īstenots projektā «Valsts sagrābšanas pazīmju analīze», sauc par nepilnīgu.

Kritizētais Streļčenoks pirmais esot ķēries pie kārtības ieviešanas pašā birojā. Viņasprāt, pētniekiem vairāk būtu jākoncentrējas nevis uz biroja darba kritiku, bet jaunām valsts nozagšanas pazīmēm.

“Ir jaunas valsts nozagšanas pazīmes. Iepriekš bija negodīgi politiķi, kas ar oligarhiem veidoja kombinācijās, tagad drošības iestādēs, iespējams, personas saaug ar politiķiem un, iespējams, noziedzīgiem  grupējumiem,”  norādīja Jurča.

Runājot par biroja darba izvērtējumu pētījumā, Jurča vairākkārt netieši pieminēja iespējamus likumpārkāpumus. Korupcijas sargi par nevalstisko organizāciju pētījumu vērsušies arī policijā, kas pētniekus saukusi uz pratināšanu. Organizācijas tādu vēršanos pret pētniekiem sauc par nepieņemamu, jo visi dati vai nu bijuši publiski pieejami, vai iegūti intervijās.

Vēlāk gan KNAB izsūtījis paziņojumu medijiem, apgalvojot, ka nav vērsies Kriminālpolicijā saistībā ar šo pētījumu. Tajā pašā laikā tas norāda, ka vēršas tiesībaizsardzības iestādēs gadījumos, kad tā rīcībā nonāk informācija par iespējamiem pārkāpumiem saistībā ar prettiesisku informācijas izpaušanu, tostarp, ja slēgto tiesu sēžu dokumenti nonāk ar lietu nesaistītu personu rīcībā.

Tikmēr Valsts policija aģentūrai LETA apstiprināja, ka pēc kādas personas iesnieguma ir veikusi pārbaudi saistībā ar pētījumu par KNAB darbību, taču kriminālprocess netiks sākt.

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti