Rīta intervija

Sandris Gaugers: Pieaug iedzīvotāju interese par iesaistīšanos Zemessardzē

Rīta intervija

Edgars Rinkēvičs: Pēc "Brexit" atlikšanas ir svarīgi sakārtot izstāšanās procesu

Pētījums: Cilvēki Baltijas valstīs arvien mazāk Krieviju uztver kā militāru draudu

Pētījums infografikās: Cilvēki Baltijas valstīs arvien mazāk Krieviju uztver kā militāru draudu

Baltijas valstu sabiedrībās aizvien mazāk Krieviju uztver kā militāru apdraudējumu. Vienlaikus redzams, ka cilvēki nav noskaņoti par labu sankciju mīkstināšanai pret Krieviju, secināts pētījumā par Baltijas sabiedrību attieksmi pret ģeopolitisko ainu reģionā.

Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks Mārtiņš Kaprāns intervijās Latvijas Radio un LTV raidījumā "Rīta Panorāma" pastāstīja, ka drošības kontekstā sabiedriskā doma ir ne mazāk svarīga kā modernu ieroču iegāde. Lai palūkotos uz sabiedriskās domas izmaiņām, pētījumā uzdoti arī tie jautājumi, kurus cilvēkiem vaicāja neilgi pēc Krimas aneksijas 2015. gada sākumā.

“Pats svarīgākais secinājums, ka visās Baltijas valstīs ir kopējs process, proti, atslābuma, nomierināšanās sabiedriskajā domā process attiecībā uz Krievijas un Ukrainas konfliktu un no tā izrietošajā sekām, tajā skaitā Rietumu sankcijām pret Krieviju. No otras puses, atslābums iet roku rokā ar pašreizējās situācijas pieņemšanu,” sacīja Kaprāns.

Krievijas kā militāra apdraudējuma uztvere visās Baltijas valstu sabiedrībās kopumā mazinās. 2015. gadā bija izplatīts viedoklis, ka Baltijas valstis varētu būt nākamās, kas cietīs no Krievijas agresijas. Tagad būtiski mainījies ieskats par Krieviju kā militāru draudu.

 

No vienas puses, tas tiek skaidrots ar konflikta kulminācijas mazināšanos, līdz ar to satraukuma sajūtas mazināšanos. No otras puses, redzams, ka, neraugoties uz šādām izmaiņām,

cilvēki nav noskaņoti par labu sankciju mīkstināšanai pret Krieviju.

Līdzīgas tendences esot bijušas pēc piecu dienu kara starp Krieviju un Gruziju 2008. gadā. Taču attiecībā uz agresiju Ukrainā pētnieks norāda uz būtisku atšķirību: “Te runājam par notikumu, kurš principā turpinās, kurš nav pazudis no Latvija publiskās telpas.”

 

Taujāts par iespējamo Kremļa ietekmi uz sabiedrisko domu Baltijas valstīs, Kaprāns norādīja, ka, raugoties uz sabiedrības atbalstu sankcijām, nevar runāt par izteiktu un tiešu Kremļa ietekmi.

Vienlaikus viņš atklāja satraucošākus aptauju datus: “Ja runā par Krievijas un Ukrainas konfliktu un kurā pusē Latvijas, Lietuvas vai Igaunijas iedzīvotāji nostājas, ieraugām, ka

dominējošā daļa izvēlas vidējo pozīciju – uzvelt atbildību abām divām pusēm. Pēdējo četru gadu laikā tas ir pieaudzis visās valstīs.”

Viņš gan piesardzīgi to skaidro, sakot, ka tiešs atbalsts Krievijas pozīcijai mazinājies. Krievija gan pati ir uzsvērusi vēsti par Ukrainas līdzatbildību. Tāpat sociologi pamanījuši, ka jautājumos ar galējām izvēlēm cilvēki ir tendēti izvēlēties vidējo ceļu.

Pētījumā secināts, ka politiski aktīvākā sabiedrības daļā ir lielākais pretestības potenciāls Krievijas vēstījumiem, bet atvērtākas tiem ir citas sabiedrības daļas, kurām ir mazāka interese par politiskajiem procesiem.

 

Baltijas valstu pētījums gan uzrāda, ka sabiedriskā doma katrā Baltijas valstī ir atšķirīga. “Igaunijā redzam spēcīgāku pretstāvi, dominējošā vairākuma viedokli, kas ir izteikti antikremliski noskaņots, un tikpat stipru mazākuma grupas viedokli. Lietuvā sabiedrībā nav pretstāve redzama attiecībā uz šiem jūtīgajiem notikumiem, redzam drīzāk mērenākas pozīcijas. Tomēr izteikti dominē antikremliskas, bet tās ir mērenākas,” pastāstīja Krapāns.

Savukārt Latvijā sabiedriskajā domā ir izteikti viedokļu dažādība: “Antikremliskais konsenss sabiedrībā ir par kārtu vājāks nekā Igaunijā. Līdz ar to varam runāt par dažādam sabiedrības grupām, kurai katrai ir savs viedoklis: kategorisks, mazāk kategorisks un mērenāks. Un tur nevienai nav izteikti dominējošs statuss.”

Komentējot pētījumā secināto, Kaprāns sacīja, ka mediju ietekme, iespējams, bieži vien ir pārspīlēta. Līdz ar to arī stratēģija cīņai pret Kremļa propagandu tiek veidota primitīvāka.

 

Pētījums veikts 2019.gada janvārī, izmantojot tiešās intervijas Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Pētījuma laikā ar 3031 respondentu vecumā no 18 gadiem tika veiktas tiešās intervijas. Aptaujas veicēji: SKDS (Latvija), Baltic Surveys (Lietuva), Turu-uuringute (Igaunija).

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti