Helmane stāstīja, ka pašlaik nav īsti skaidrs, kādus tieši iepakojumus un kā varēs nodot depozīta sistēmā.
Ņemot vērā, ka Latvijā atkritumu šķirošanas apjomi ir zemi, depozīta sistēma būtu nepieciešama, tā sekmētu atkritumu šķirošanu. Bet, ja vairāk nekā puse iedzīvotāju neizprot vai slikti izprot piedāvāto modeli, var gadīties, ka ieviestais risinājums neatbildīs viņu gaidām, norādīja Helmane.
Piemēram, vairāk nekā puse aptaujāto domā, ka depozīta sistēma ļaus nodot arī stikla burkas vai vīna un stiprā alkohola pudeles, kas pašreizējā piedāvājumā nav iekļauts, stāstīja Helmane.
Institūta pārstāve norādīja, ka ir liels jautājums, ko tad īsti iedzīvotāji atbalsta, ja viņi neizprot piedāvājuma būtību.
Politikas veidotājiem būtu aktīvāk jāinformē sabiedrība, jārod veids, kā vienkārši iedzīvotājiem izskaidrot depozīta sistēmu, lai cilvēki, kas par to interesējas, varētu viegli atrast informāciju, piemēram, par iepakojumu veidiem un praktiskajiem jautājumiem, norādīja Helmane. Tāpat iedzīvotājiem varētu dot iespēju izteikties, vai piedāvātais modelis ir labākais risinājums.
KONTEKSTS:
Saeima 25. oktobrī pirmajā lasījumā atbalstīja ieceri par iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanu.
Viedokļi par depozītsistēmas ieviešanu ir atšķirīgi. Daudzi uzņēmēji uzsver, ka tā izmaksātu pārāk dārgi un nebūtu pietiekami efektīva. Vides aizstāvju domas dalās – Vides aizsardzības klubs paziņoja, ka neatbalsta obligātu depozīta sistēmu, turpretī organizācija “Zaļā brīvība” uzsver, ka tas būtu nozīmīgs videi draudzīgs solis.
Vides aizsardzības ministrs Juris Pūce intervijā LSM.lv atzina, ka depozīta sistēma ir dārgāka nekā atkritumu dalītā savākšana, taču tā ļaušot savākt līdz 90% pudeļu. Ministrija gan depozīta sistēmas labāko modeli vēl meklēs, iespējams, līdz gada beigām.
