Viņa uzsvēra, ka pirmo reizi Latvijas vēsturē tika veikts šāds pētījums. Finansējumu piešķīra Kultūras ministrija. Audits tika veikts februārī, martā un aprīlī.
"Vispirms tika veikta aptauja, cik daudzi Latvijas iedzīvotāji lieto, kāds ir lietotāja profils, kā arī tika noskaidrots, cik regulāri lieto torrentus. Pēc tam tika veikts audits, ko cilvēki reāli dara, lai salīdzinātu ar aptaujas datiem. Reālā situācija parādās auditā. Dati bija diezgan šokējoši," atzina Kotzeva.
Auditā secināts, ka šī gada aprīlī desmit iecienītākās filmu, seriālu, mūzikas, datorprogrammu, foto, e-grāmatu un cita satura nelegālās vietnes apmeklējuši gandrīz 116 000 Latvijas interneta lietotāju, kopā veicot gandrīz 12 miljonus lapu skatījumu, kas ir par 86% vairāk nekā februārī, kad tika veikti 6 332 000 skatījumu. Viens apmeklētājs vidēji torrentu vietnē aprīlī pavadīja vairāk nekā vienu stundu, kamēr februārī viens lietotājs torrentos pavadīja pusstundu. Martā torrentus apmeklējuši 139 687 apmeklētāju, kas ir par 22% vairāk nekā februārī, kad nelegālās vietnes apmeklēja 114 382 Latvijas interneta lietotāji.
Vairāk nekā piektā daļa jeb 21,6% interneta lietotāji atzinuši, ka izmantojuši torrentu lejupielādes vietnes pēdējā pusgada laikā. Vairāk nekā puse no tiem, kuri atzinuši, ka izmanto šīs vietnes, to dara biežāk nekā reizi vai dažas reizes mēnesī.
"Torrentu lietotāji ir gan augstākā līmeņa vadītāji, gan mājsaimnieces, gan laukstrādnieki, gan studenti, gan pensionāri," norādīja Kotzeva.
Viņa atzīmēja, ka ne tikai Rīgā ir problēma ar torrentu lietošanu. "Lielas problēmas ir Ventspilī, Rēzeknē, Daugavpilī," atzīmēja Kotzeva.
Filmas lieto 67%, 43% - seriālus, 32% - datorspēles, 27,8% mūziku, 15% - e-grāmatas.
Veiktais audits būs labs materiāls tiesībaizsardzības iestādēm, konkrēti Valsts policijai, jo pētījumā parādījās divdesmit populārākās vietnes, sacīja Kotzeva. "Ar policiju jāapsēžas pie galda un jāizdomā kaujas plāns," piebilda Kotzeva.
"Svarīgi, lai Latvijā būtu augstāka tiesiskā kultūra, lai mēs vairāk lietotu legālu saturu, vietējiem medijiem būtu vairāk naudas veidot kvalitatīvu saturu, savus seriālus, savas filmas," uzsvēra Kotzeva.
