Apmierināti ar dzīvi Latvijā ir 54%, bet neapmierināti – 41%. Šādi ir „DNB Latvijas barometra” dati, oktobrī aptaujājot tūkstoti Latvijas iedzīvotāju. Vairāk kā divas trešdaļas apmierināto to pamato ar skaisto Latvijas dabu. Savukārt 70% neapmierināto ar dzīvi Latvijā to pamato ar sliktām iespējām gūt pieņemamus ienākumus. Kā biežāk minētos apmierinātības vai neapmierinātības iemeslus Latvijas Universitātes profesors sociālajā psiholoģijā Ivars Austers sauc politiķu vērtējumu – tie esot slikti utt., bet atbildību no sevis aptaujātie noveļ.
Neapmierinātības biežākie cēloņi - zemie ienākumi un bezdarbs – saskan arī ar izplatītāko patriotisma skaidrojumu. 44% uzskata, ka patriotisms ir „nebraukt prom no Latvijas īslaicīgu grūtību dēļ”.
To komentē Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes profesore Margarita Dunska: „Šoreiz tāds akcents izskatījās – ja tu te strādā, dzīvo, tad jau esi patriots.”
Tomēr par patriotiem sevi dēvē divas trešdaļas aptaujāto, un arī valsts svētku svinētāju īpatsvars trīs gadu laikā ir būtiski pieaudzis. Šo pretrunu Dunska skaidro, ka tomēr ne jau no ekonomiskiem apstākļiem viss sastāv.
Arī pētījumu veikušā centra SKDS direktors, sociologs Arnis Kaktiņš norāda, ka patriotiski noskaņotu aptaujāto skaits šoreiz ir visai liels. Tomēr Ivars Austers vērtē, ka patriotisma izpratne trīs gadu laikā ir kļuvusi neloģiskāka. To rāda aptaujāto atbilde uz jautājumu „Kas vislabāk raksturo, ko nozīmē būt Latvijas patriotam?”
Jāpiebilst, ka cilvēki ir sākuši biežāk saistīt patriotismu ar oficiālo valsts svētku svinēšanu, bet būtisku kritumu trīs gadu laikā pieredzējušas arī atbildes „aizstāvēt savu valsti no ienaidniekiem, ja tas nepieciešams” un „pārzināt savas valsts vēsturi”. Savukārt uz jautājumu, kurš publiski dzirdētais apzīmējums vistiešāk raksturo Latviju, visvairāk - puse aptaujāto atbildēja „zaļa valsts”, bet tikai katrs simtais bija gatavs bez ironijas minēt Latviju kā veiksmes stāstu.
