Sadaļas Sadaļas

Dienas ziņas

Attālināti mācās jau simtiem klašu visā Latvijā

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Depresijas simptomi konstatēti 42,6% mediķu

Pētījums: Depresijas simptomi – 42,6% mediķu

Ģimenes ārsti ir tie, kuri biežāk izjūt trauksmi un depresijas simptomus, secināts Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) veiktajā pētījumā.

Medicīniskā personāla psihiskā veselība ir cieši saistīta ar veselības aprūpes kvalitāti. Tā kā ārstniecības jomā speciālistu trūcis arī pirms pandēmijas, palielinoties slodzei, strādājot fiziski smagos apstākļos un redzot pacientu nāves, mediķu psihiskā veselība pasliktinājusies.

Pētījuma respondentu loks aptver Latvijas lielākajās un reģionālajās slimnīcas strādājošos mediķus, kā arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta un ģimenes ārstu prakšu personālu. Kopš pagājušā gada aprīļa ik pēc 3 mēnešiem visā Latvijā aptaujāti vairāk nekā 800 mediķi.

Pētījumā par Covid-19 krīzes ietekmi uz medicīnas personāla psihisko veselību jau pērn, pandēmijai tikai sākoties, depresijas simptomi fiksēti katram ceturtajam visā Latvijā aptaujātajam mediķim. Šogad martā gandrīz pusei Latvijas ārstu, māsu, sanitāru bijis psihiski grūti veikt savu darbu. Vasaras sākumā situācija nedaudz uzlabojusies, un depresijas simptomu mākto mediķu skaits samazinājies līdz aptuveni katram trešajam.

“Ja mēs paskatāmies uz pētījuma ceturto kārtu, kas tika veikta šī gada martā, vislielākais depresijas un trauksmes simptomu īpatsvars ir ģimenes ārstiem – vairāk nekā 50% bija depresijas simptomi; stacionāros un NMPD – ap 40%, pastāstīja RSU Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedras pasniedzēja Laura Valaine, piebilstot:

“Tas ir liels īpatsvars, kas strādā uz izsīkuma robežas un nemitīgā trauksmē.”

Pētnieki min, ka vissmagākā situācija bijusi šī gada februārī, kad depresija konstatēta 43%, bet trauksme – 29% respondentu.

Ilgi ārsti to vairs nespēs izturēt, uzsvēra pētījuma autore.

Pārslodze, milzu nogurums un darbs uz izdegšanas robežas nozīmē to, ka reizēm ārsts ir nevis atsaucīgs un priecīgs, bet īgns un neieinteresēts pacienta aprūpē. Savas psihiskās veselības dēļ viņš nespēj sniegt tik kvalitatīvu aprūpi, kāda slimniekam nepieciešama.

“Ārstiem pašiem šobrīd nepieciešama palīdzība. Ja mēs aprunājamies ar kolēģiem, tad viņi saka – vai nu mani neizlaida šogad atvaļinājumā, nebija tāda iespēja vasarā, vai arī saka, ka es biju atvaļinājumā, bet pēc atvaļinājuma man nācās strādāt savā un vēl kolēģu vietā, kurš aizgāja atvaļinājumā, līdz ar to tas atvaļinājuma efekts ir pazudis. Un liela daļa ārstu ir patiešām ļoti pārguruši,” pastāstīja RSU profesore Gunta Ancāne.

Uz problēmām iepriekš norādīja, arī LTV raidījumā “Šodienas jautājums” iepriekš norādīja arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) vadītāja Liene Cipule: “Mūsu sistēma nav atpūtusies vai atguvusies pēc iepriekšējā viļņa. Mēs visu vasaru esam strādājuši ļoti sarežģītos un augstas slodzes apstākļos, tajos profilos, kas bija jāsakārto. Jo sabiedrības veselība stipri cieta no tiem iepriekšējiem lēmumiem, kad nebija pieejama diagnostika un plānveida ārstēšana. Un pašlaik uz šī fona mums tiek teikts, ka mums jābūt gataviem jaunam vēl lielākam skaitam pacientu, bet mēs jau tagad redzam, ka mēs nevaram tam būt gatavi.”

Turklāt slimnīcu noslodzes prognoze, kas lēš 1500 aizpildītu slimnīcas Covid-19 gultu līdz oktobra beigām, rada milzu bažas mediķos. Piepildot maksimālo pieejamo gultu skaitu jau rudenī, spiediens uz medicīnas jomas personālu kļūs teju neizturams.

Lai uzlabotu mediķu psihisko veselību, pētnieki iesaka domāt par ārstniecības personas sargājošu likumdošanu. Tāpat, lai mediķi varētu darīt savu darbu tādā kvalitātē, kā ir apmācīti, ārstniecības iestādēs jānodrošina pietiekams darbinieku skaits, kā arī darba un atpūtas režīma līdzsvars.

Spējot nodrošināt visu nepieciešamo ārstniecības personālu, esošajiem mediķiem būs iespēja pilnvērtīgāk atpūsties, pašiem apmeklēt, piemēram, psihoterapijas vai rehabilitācijas kursu. Taču realitātē darba meklēšanas portālos ir desmitiem un pat simtiem vakanču medicīnas jomā. Ārsti-speciālisti, ģimenes ārsti, māsas un sanitāri tiek aicināti darbā gandrīz visās slimnīcās un daudzos medicīnas centros visā valstī.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt